Atbalsta centrā tālruņi zvana nepārtraukti. Vitālijs Jakovļevs ir viens no brīvprātīgajiem, kurš saskaitījis, ka dienas laikā paspēj palīdzēt vairāk nekā simt cilvēkiem, kas piezvanījuši uz Ukrainas bēgļu atbalstam izveidoto tālruņa līniju.
“Tas karš, kas tagad notiek, tas ir kaut kas absolūti nenormāls. Tāpēc es pieteicos brīvprātīgajos. “Sonido” kompānija man atzvanīja un uzaicināja. Un, lūk, šeit es esmu katru dienu 9 stundas uz telefona līnijas,” pastāstīja Vitālijs.
Tāpat kā Vitāliju, arī Silvu Kārkliņu-Maksimoviču vada vēlme palīdzēt cilvēkiem, kas nonākuši nelaimē: “Man prieks, ka es varu arī kādu cilvēku nomierināt, palīdzēt viņam ar informāciju un radīt to sajūtu, ka viss būs kārtībā.”
“Vakar bija zvans naktī, kad divas sievietes šķērsoja Terehovā robežu. Man piezvanīja un teica, ka ir tumšs, ir auksts, nenormāls vējš un ka viņi nezina, kur tālāk doties. Tad mums vajadzēja ātri reaģēt un sazvanīt tās pašvaldības, kas atrodas tuvumā, lai viņus varētu savākt un transportēt. Mēs to izdarījām, un tas bija tas prieks. Un tad tu vari iet gulēt,” pastāstīja Vitālijs.
Zvani ir visdažādākie, un risinājumi ne mazāk sarežģīti. Pirms brīža zvans no pusaudzes, kas ir viena bez vecākiem. Atbildes jāatrod ātri.
“Es esmu laimīga par tiem brīvprātīgajiem, kuri ziedo savu laiku, lai būtu te un atbildētu uz zvaniem. Nakts maiņās strādā mūsu darbinieki, kuri apkalpo arī komercprojektus,” sacīja zvanu centra “Sonido” īpašniece Inga Muižniece.
Puse no uzņēmuma darbiniekiem ir cilvēki ar invaliditāti, kā arī no sociālās atstumtības grupām. Viņi brīvprātīgos nomaina nakts stundās.
Zvanu līnijas koordinēšana ir Sabiedrības integrācijas fonda ziņā. Tā vadītāja Zaiga Pūce norādīja ne vien uz lielo brīvprātīgo atbalstu, bet arī uz valsts un pašvaldību iestāžu spēju krīzes brīdī atrast kopīgu valodu. “Jāsaka, ka tie, kas ir iesaistīti šajā darbā, strādā garas darba stundas jau kopš 24. februāra, stundas neskaita un ir tiešām pieejami 24/7,” pastāstīja Pūce.
Zvanu centrā aicina iespēju robežās šo līniju nepārslogot ar palīdzības piedāvājumiem, kurus labāk nodot organizācijai “Gribu palīdzēt bēgļiem”.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.