Žurnāls "Ir" secinājumi balstās aptuveni 1600 amatpersonu deklarāciju pārbaudē, kuras aizvadīto gadu laikā iesnieguši Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) vai Rīgas reģionālās pārvaldes 3.biroja policisti. Kopumā analizēts 159 policistu mantiskais stāvoklis.
Žurnālistu pētījumā noskaidroja, ka lielas summas turējusi sestā daļa izmeklētāju, bet daļa ir pamanījusies audzēt nekustamo īpašumu skaitu, aizdot citiem prāvas naudas summas. Turklāt kāds policists mantojis nepilnus 100 tūkstošus eiro no mātes, kurai nav redzamu ienākumu un kura mitusi vienkāršā dzīvoklī Latgales priekšpilsētas daudzdzīvokļu namā, bet gadu vēlāk saņēmis vēl vienu mantojumu.
Lielākā papildu ienākumu summa, ko gada laikā izdevies gūt kādam no pašreizējiem ēnu ekonomikas apkarotājiem, ir gandrīz 200 tūkstoši eiro, pārdodot ārvalstu juridiskām un fiziskām personām būvtehniku, par kuras nonākšanu amatpersonas īpašumā esot radušās neskaidrības.
Lielākā summa, kuru kāds no izmeklētājiem uzkrājis skaidrā naudā, ir 35 tūkstoši eiro, kas konkrētajā gadā vairāk nekā desmit reizes pārsniedz šīs amatpersonas algu policijā.
Policijas struktūrvienību vadība savus darbiniekus aizstāv, norādot uz pārkāpumiem uzņēmumu darbībā un pārmetumus policijai dēvējot par baumām.
Iepriekš LTV raidījums “De facto” atklāja aizdomīgus Finanšu policijas pārvaldē strādājošo darījumus. Tika atklāts, ka vecākais izmeklētājs Roberts Dirnēns no mātes - skolotājas - saņēmis gandrīz pusmiljonu eiro vērtu mantojumu, tai skaitā – skaidru naudu. Vēlāk izrādījās, ka Dirnēna ģimenei pieder vērienīgi īpašumi un virkne uzņēmumu, taču naudas izcelsme tajos – neskaidra.
