Komentējot Latvijas Radio Ziņu dienesta izteikto neuzticību medija valdei, Ģiga pauda, ka tas ir pēdējais solis un tagad ir jautājums par turpmāko rīcību, proti, kas notiek, ja valde netiek atlaista vai neatkāpjas. “Streiks būtu jau ļoti nokaitēta situācija, pēc kuras diez vai var runāt, ka Latvijas Radio Ziņu dienests paliek tāds, kāds tas ir, vai valde var palikt tāda, kāda tā ir. Būtu ļoti labi līdz tam nenonākt,” sacīja Ģiga.
Viņa gan atzina, ka viegla risinājuma šajā situācijā nav. Situācijas eskalāciju viņa saista ar to, ka ilgu laiku pēc Saeimas vēlēšanām politiķi nevarēja izveidot valdību un līdz ar to pašlaik faktiski ir “tehniskais budžets”. Gads vai divi, kamēr valdība “iešūpojas”, ir ilgs laiks medijiem, jo var notikt neatgriezeniskas un nesaglābjamas izmaiņas, norādīja asociācijas vadītāja.
“Informatīvā telpa ir jānodrošina katru dienu, nevis jāpagaida, kad kāds būs pieņēmis kādus lēmumus,” sacīja Ģiga.
Viņa arī pauda pārliecību, ka tādās nelielās valstīs kā Latvija medijiem līdzīgi kā nacionālajai kultūrai būs vajadzīgs valsts atbalsts. “Tie paši par sevi nav dzīvotspējīgi kā biznesa modelis, tie nespēs sevi uzturēt, un būs vajadzīgi atbalsta mehānismi,” sacīja Ģiga.
Viņasprāt, politiķi šo situāciju neizprot un intereses par medijiem nav. Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa esot ļoti maza, un tai “nav lielas balss Saeimā”. Tāpat Mediju likums tiek veidots ļoti lēni.
“Mums pat nav jāgaida liels uzbrukums no ārpuses, lai mediju telpai kaut kas notiktu. Tā sagrūs pati no sevis,
jo ekonomiskie modeļi, kas bijuši līdz šim un kas mediju telpu uzturējuši, tie šobrīd sabrūk,” sacīja Ģiga.
Viņa vērsa uzmanību uz televīziju kā raidīšanas veidu – tā mirstot, jo satura izplatīšana un reklāmas pārvietojas uz platformām. Vienlaikus politiķi lemj par reklāmu ierobežošanu.
KONTEKSTS:
Latvijas Radio Ziņu dienests atklātajā vēstulē paziņojis, ka izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei un pieprasa tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norāda uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojuma palielinājumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas.
Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi, ka no amatiem neatkāpsies un turpinās darbu. Tāpat valde pēc nedēļas sasauks preses konferenci, lai informētu par kritisko situāciju sabiedriskajā medijā.
Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš pašlaik neredz pamatu atlaist radio valdi. Par mediju politiku atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādīja, ka iesaistītajām pusēm jāsēžas pie sarunu galda.
