Tiesas piespriestā kompensācijas summa par operas amatpersonu godam un cieņai nodarīto kaitējumu “ir neatbilstoša nodarījuma smagumam un mediju finanšu situācijai Latvijā”, norāda asociācija.
Strīda būtība ir tajā, ka "Tvnet.lv" 2014.gada 4.augustā savā portālā publicēja viedokļrakstu ar nosaukumu "Kā Latvijas Nacionālā opera kļuva par Putina galma publisko namu". Tā autors ir persona, kas raksta ar pseidonīmu Olivers Everts. LNOB ieskatā, autors "nepieļaujami rupji un aizskaroši" vēršas pret LNOB un tās vadību par operas telpu izīrēšanu Krutojam privāta pasākuma rīkošanai.
LŽA biedru pieredze liecina, ka tiesnešiem Latvijas tiesās nav laikmetam atbilstošas izpratnes par mediju tiesībām un pienākumiem. Strīdi, kuros iesaistīti preses pārstāvji, tiek izskatīti kā strīdi starp civilpersonām, kas risina savus privātos jautājumus, ignorējot mediju uzdevumus un tiesības.
“Tiesas zālē izskanējušie argumenti un replikas liek domāt, ka operas un “Tvnet” strīds ir paraugprāva, lai atturētu medijus no drosmīgas kritikas, kas veltīta dažāda līmeņa amatpersonām,” teikts LŽA paziņojumā.
Turklāt šis gadījums ir netipisks tiesu praksei mediju lietās, jo strīds nav par ziņu patiesumu vai nepatiesumu, bet par izteiktā viedokļa samērīgumu, norāda LŽA.
Nesamērīgs sods?
Rīgas apgabaltiesa 24.janvārī apelācijas instancē daļēji apmierināja Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) prasību pret portālu "Tvnet.lv" saistībā ar viedokļrakstu par telpu izīrēšanu Krievijas mākslinieka Igora Krutoja privāta pasākuma rīkošanai 2014.gada 29.jūlijā. Tiesa uzlika par pienākumu "Tvnet" publicēt atvainošanos par LNOB un šīs iestādes amatpersonu - Zigmara Liepiņa, Ineses Eglītes un Dainas Markovas - goda un cieņas aizskaršanu un par labu LNOB piedzina 50 000 eiro.
Salīdzinot ar pirmās instances spriedumu, kas izpelnījās asu mediju profesionāļu kritiku par vārda brīvības apdraudēšanu, apgabaltiesa piedzinusi mazāku summu. Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn lēma no "Tvnet" piedzīt 129 873 eiro.
Bet arī 50 000 eiro nav samērīgs, tas apklusinās cilvēkus izteikt savu viedokli, kad tas būs ļoti pamatoti, uzskata asociācijas valdes locekle Inga Spriņģe.
„Es domāju, ka šajā gadījumā tā summa, kas ir tik liela, iedod diezgan spēcīgi pa pirkstiem, vai šajā gadījumā pa muti cilvēkiem, kas izsaka savu viedokli. Protams, no vienas puses, ir jādomā, ko saka, un nav arī visatļautība, ka var kāds iedomāties un teikt, ko grib, bet tam sodam ir jābūt samērīgam,” norāda Spriņģe.
Arī Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Rita Ruduša norāda uz soda nesamērīgumu. Ruduša uzsver, ka pats princips sodīt par kritisku viedokli ir absurds.
„Būtībā pat nevajadzētu diskutēt par summu, vajadzētu diskutēt par pašu principu, vai mediji ir jāsoda par to, ka tiek izteikts kritisks viedoklis par kādu. Jo būtībā [..], ja kāds jūtas aizskarts, viņam nav paticis komentārs, tad viņš vēršas tiesā, un tiesa, ņemot vērā mediju pratības līmeni tiesnešu vidū, lemj par labu iesniedzējam,” pauž Ruduša.
Pārmet nomelnošanu
Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš tiesas pieņemto lēmumu nekomentēja: „Šeit īstenība mēs varam nevis runāt par žurnālistiku, bet mēs runājam par paskvilu, kas ir rakstīta būtībā negantā latviešu valodā ar pilnīgi skaidru un nepārprotamu mērķi nomelnot operu un tās vadītājus, tajā skaitā mani.”
Turklāt šādiem tiesu procesiem jānotiek biežāk, uzskata Zigmars Liepiņš.
„Cilvēki īstenībā baidās un ne tikai baidās, bet arī dažādu materiālu apsvērumu dēļ neiet savas tiesības aizstāvēt tiesā, jo tas ir ilgs, garš, grūts un sarežģīts [process] un ne vienmēr paredzams rezultāts ir šīm lietām.”
Līdz pilnā sprieduma saņemšanai portāla „Tvnet” galvenā redaktore Zita Lunde vairās komentēt tiesas lēmumu. Taču jau šobrīd viņa nešaubās, ka vērsīsies augstākajā tiesā ar kasācijas sūdzību: „Mūsuprāt, spriedums liek runāt par žurnālista vārda brīvības ierobežošanu, rada bažas par cenzūru, nesamērīgi aizstāvot amatpersonu un nodarīto kaitējumu novērtējot ar 50 000 eiro. Spriedums rada arī nopietnas bažas par tiesas kompetenci, par mediju tiesībām un pienākumiem.”
Mediju pratības trūkums
Tikmēr Ruduša norāda, ka uz strīdu skatās kontekstā, jo tas neesot pirmais gadījums. Tas ļaujot izdarīt divus secinājumus. „Ir katastrofāli zems mediju pratības līmenis tiesnešu vidū. Viņi izskata līdzīgas goda un cieņas aizskaršanas lietas kā strīdus starp civilpersonām, pilnīgi ignorējot mediju lomu un uzdevumus demokrātiskā sabiedrībā. Izpratne par to, kādas ir atšķirības starp komentāru un ziņu, ir ļoti zema,” uzsver Ruduša.
Otrs secinājums – likums ''Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem'' ir novecojis. Vairākas normas, tajā skaitā par goda un cieņas aizskaršanu, ir plaši interpretējamas, un pret to mēs paklūpam ne pirmo reizi, norāda Ruduša.
““Aizliegts publicēt informāciju, kas aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu.” Kas ir informācija? Tas ir ļoti plaši interpretējams jēdziens, ko nozīmē aizskart godu un cieņu. Vai tas nozīmē, ka presē vispār nevar parādīties nekādi kritiski viedokļi? Par to var ļoti gari runāt un rīkot diskusijas,” saka Ruduša.
Taču kopumā, pēc Rudušas teiktā, šāda norma ir pārāk plaši interpretējama un paver iespēju no jauna parādīties šādām tiesvedībām.
