LŽA arī aicina atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un Mediju politikas apakškomisiju izvērtēt NEPLP līdzšinējo darbību, izvēloties LTV un Latvijas Radio valdes locekļus.
LŽA norāda, ka pretēji likuma prasībām un labas korporatīvās pārvaldības praksei “valdes locekļu nomināciju plāno veikt paši NEPLP locekļi, nominācijas komisijā neiekļaujot nedz neatkarīgus personālatlases speciālistus, nedz pārstāvjus no Pārresoru koordinācijas centra (PKC), nedz nozares ekspertus un novērotājus ar padomdevēja tiesībām”.
Saskaņā ar konkursa nolikumu NEPLP locekļi gan atlasīs, gan apstiprinās jaunos LTV valdes locekļus.
LŽA uzskata, ka “šāda NEPLP rīcība nākotnē var radīt virkni risku. Pirmkārt, neievērojot likuma prasības, vēlāk var tikt apstrīdēti LTV valdes locekļu konkursa gala rezultāti. Tādējādi LTV ilgstoši nāktos strādāt ar pagaidu valdi, kas nesekmē pilnvērtīgu uzņēmuma attīstību. Otrkārt, LTV valdes locekļu konkursa nominācijas komisijā apzināti neiekļaujot nozares ekspertus un PKC pārstāvjus, rodas bažas par konkursa godīgu norisi, kas nākotnē mazinātu sabiedrības uzticēšanos LTV un tās radītajam saturam.”
“Bažas par iespējamiem centieniem ietekmēt LTV saturu ir aktuālas, jo viens no vakantajiem amatiem valdē tiešā veidā saistīts ar atbildību par satura ražošanu,” teikts LŽA paziņojumā.
NEPLP pārmetumus noraida
NEPLP savukārt norādīja, ka asociācijas paziņojums satur “nepatiesus faktus, apgalvojumus un, iespējams, apzināti sagrozītu informāciju”.
NEPLP paziņojumā medijiem norādīja, ka pēc konkursa uz Latvijas Radio valdi “LŽA pauda vēlmi, lai sabiedrisko mediju valdes konkursu pēdējā, izšķirošā, kārta būtu publiska, tādējādi dodot sabiedrībai iespēju iepazīt un iztaujāt pretendentus”.
“Ņemot vērā sabiedrisko mediju īpašo statusu, pretendentiem, kas vēlas vadīt sabiedrisko mediju, ir jāapzinās tā misija un nozīmība, tādēļ jābūt gataviem iesaistīties diskusijās, savukārt sabiedrībai (tostarp sabiedrisko mediju lietotājiem un darbiniekiem) ir tiesības zināt par pretendentiem uz svarīgiem amatiem sabiedriskajā medijā,” norādīja NEPLP.
Konkursa nolikums paredz atklāt pretendentus, kuri būs iekļuvuši konkursa trešajā kārtā, kurā tiks organizēta pretendentu un Latvijas Televīzijas (LTV) kolektīva tikšanās. Pretendentu spēju aizstāvēt savu LTV attīstības redzējumu un atbildēt uz kolektīva jautājumiem konkursa komisija ņems vērā kā vienu no kritērijiem valdes locekļu izvēlē, norādīja NEPLP.
Padome arī skaidroja, ka pērn ir grozīts valsts kapitālsabiedrību pārvaldības likums, nodrošinot sabiedrisko mediju valdes iecelšanas procesa atklātumu un mediju pārvaldības nošķiršanu no izpildvaras. “Šobrīd LŽA pieprasa piemērot iepriekšējā likuma normas, kas procesā iesaista izpildvaru – Pārresoru koordinācijas centru (PKC) un neatklāj konkursa finālistu vārdus,” norāda padome.
NEPLP uzsver, ka “komisijas darbā piedalīsies Sabiedriskās konsultatīvās padomes, Latvijas Televīzijas arodbiedrības un Latvijas Personāla Vadīšanas asociācijas pārstāvji”.
Saeimas deputāti prasīs skaidrojumu
Ņemot vērā jaunākās nozares bažas, plašsaziņas līdzekļu padomi skaidroties izsaukusi Saeimas Mediju politikas apakškomisija. Stāsta tās priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda no “Attīstībai/Par!”.
“Mēs ar bažām skatāmies uz konkursu”, un arī bažas par iepriekšējās valdes atlaišanas pamatojumu nav mazinājušas, tāpēc deputāti gribētu uzklausīt gan NEPLP, gan Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvjus.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uzskata, ka nevienu normatīvu nepārkāpj, jo likums tai ir iedevis privilēģiju iecelt un atcelt sabiedrisko mediju valdes, konkursa nolikumu ļaujot veidot padomei pēc saviem ieskatiem.
KONTEKSTS:
NEPLP kā valsts SIA "Latvijas Televīzija" (LTV) valsts kapitāla daļu turētāja 2018. gada pēdējā darbadienā vienbalsīgi pieņēma lēmumu izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam. Belte un Ņesterovs pauda pārsteigumu par NEPLP lēmumu, to nosodīja Latvijas Žurnālistu asociācija.
NEPLP paziņojumā medijiem norādīja, ka LTV 2017. un 2018. gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas radot risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.
Viens no pārmetumiem bija par projektu studijas režijas atjaunošanai, kura plāns nav izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas laikā esot konstatēts būtisks sadārdzinājums – nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu, norādīja NEPLP, kas par LTV iepirkumiem nolēma vērsties KNAB.
