Šogad tiek atzīmēta 250. gadadiena, kopš pieņemts Ziemeļvalstu dekrēts par tiesībām uz informāciju, un lielo jubileju ceturtdien, 2.decembrī, atzīmēja arī Rīgas Ekonomikas augstskolā, kur viesojās Greste, lai diskutētu par reģionālo laikrakstu neatkarību.
Greste uzskata, ka šobrīd cilvēki zaudē ticību medijiem, jo informatīvajā telpā ir daudz nepatiesu ziņu.
Viņaprāt, ikvienam šobrīd būtu svarīgi apgūt medijpratību, lai cilvēki varētu atšķirt sižetus ar oriģināliem avotiem un nesagrozītiem viedokļiem.
Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV vēlēšanās kļuva skaidrs - žurnālistam jābūt drosmei runāt par meliem, kad par tiem reāli ir jārunā, sacīja Greste. Viņš nešaubās, ka cilvēkiem joprojām ir vēlme saņemt kvalitatīvu informāciju.
Viņš atzina, ka nevar iztēloties pasauli bez žurnālistiem.
“Domāju, mēs esam vienmēr vajadzīgi. Žurnālistika ir gandrīz pasaules otrā vecāka profesija – mēs esam stāstītāji. Un stāsti par patiesiem notikumiem vienmēr būs vajadzīgi,” sacīja Greste.
Viņš arī atzina, ka Latvijā jūtas kā mājās. “Mana kultūras DNS ir Latvijas kultūrā, “latviskumā”. Man šeit patīk, te man ir daudz draugu. Vienmēr jutos pateicīgs par atbalstu un viesmīlību. Nākotnē es gribētu pavadīt vairāk laika Liepājā, no kurienes nāk mans tēvs,” sacīja Greste.
Plaši pazīstams Greste kļuvis 2013. gadā, kad viņu kā “Al Jazeera” žurnālistu kopā ar vēl diviem kolēģiem Ēģiptē aizturēja un notiesāja uz septiņiem gadiem cietumā. Visi trīs apsūdzētie tika atzīti par vainīgiem aizliegtās islāmistu kustības «Musulmaņu brālība» atbalstīšanā un melīgu ziņu izplatīšanā par Ēģiptes atrašanos uz pilsoņkara sliekšņa. Latvija aktīvi iesaistījās par žurnālista atbrīvošanu no cietuma. Tomēr ieslodzījumā Greste pavadījis 400 dienas. Pārdzīvojumu rezultāts – šogad publicēta grāmata “Atbrīvojot Pīteru”.
