„Visas tās runas, kas šobrīd ir par prezidenta kandidātiem, ir dūmu aizsegs; ja atceramies iepriekšējās vēlēšanas, kad izskanēja Žanetas Ozoliņas vārds un vēl visādi kandidāti, bet, kad nonāca līdz īstajai balsošanai, bija pavisam citi kandidāti, un tā būs arī šoreiz,” sacīja žurnālists Ivars Āboliņš.
Viņaprāt, Latvijas Reģionu apvienības izvirzītajam kandidātam Mārtiņam Bondaram, kā arī eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai būtu izredzes ieņemt šo amatu, un visu noteiks esošā prezidenta Andra Bērziņa lēmums par atkārtotu kandidēšanu. Ja Bērziņš nolems vēlreiz kandidēt, viņam ir lielas iespējas uzvarēt, uzskata Āboliņš.
Arī žurnāliste Alla Petropavlovska norādīja, ka pašlaik notiek „taustīšanās politiskajā laukumā, bet prezidenta vēlēšanas nenotiek pēc scenārija un konceptuālām domām par to, kas būtu svarīgi Latvijai”. Vēlēšanas atspoguļo esošās varas intereses un tirgošanās iespējas, tādēļ vēl ir pāragri runāt par vēlēšanu rezultātu.
Žurnālistiem gan dalījās domas par nepieciešamību prezidentu vēlēt atklāti. Āboliņš un Antonēvičs pauda, ka atklāta balsošana ir vajadzīga tiem, kas kontrolē varu un noteic politisko situāciju.
Ja būs atklātā balsošana, tiks ievēlēts Bērziņš, pārliecināts ir Āboliņš. Viņš arī uzsvēra, ka augstākās amatpersonas nevajadzētu vēlēt atklāti, jo jābūt lielai drosmei noraidīt populāru kandidātu, tikmēr aizklātā balsojumā deputāti var nepakļauties frakcijas disciplīnai un balsot pēc savas sirdsapziņas.
Savukārt žurnālists Māris Antonēvičs sprieda, ka „Vienotība” pašlaik izvērtē, vai atbalstīt Bērziņu, kurš esošajai varai nerada problēmas, vai tomēr mēģināt šajā amatā ievēlēt savu kandidātu.
Tikmēr raidījuma vadītājs Kārlis Streips pauda pretēju viedokli – prezidenta vēlēšanām jānorit atklāti, jo atklāti vēlētām personām, proti, deputātiem, nevajadzētu būt iemesliem, kādēļ slēpt savu balsojumu. Viņaprāt, slepens balsojums ir gļēvulības pazīme.
Pēc Streipa domām, Bondaram nav izredžu iegūt prezidenta krēslu, jo viņš ir par jaunu un pārstāv sīkpartiju, bet Bērziņš, lai gan ir populārs un nekaitīgs, tomēr vairāk skatās Austrumu, nevis Rietumu virzienā.
Žurnālisti gan bija vienisprātis, ka prezidenta amata kandidāti ir jānosauc laicīgi, lai varētu rīkot arī kandidātu debates un process būtu caurspīdīgs un saprotams.
Jau vēstīts, ka politiķi pašlaik atturīgi vērtē Saeimas opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības līdera Mārtiņa Bondara izredzes saņemt parlamenta vairākuma atbalstu ievēlēšanai prezidenta amatā, tomēr kuluāru sarunas liecina, ka "tirgošanās" par prezidenta krēslu un iespējamām kandidatūrām ir sākusies.
