Žurnālistikas Izcilības balvas iegūst arī LSM un LTV

 

Sadalot Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvas, atzinīgi novērtēts un apbalvots arī portāla LSM.lv un Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistu veikums.

Latvijas Žurnālistu asociācijas gada balvu reģionālo mediju kategorijā ieguva Rus.lsm.lv Liepājas autore Liba Mellere, kura žūrijas atzinību guva ar aprakstu "In memoriam ebrejiem Kuldīgā. Un ne tikai Kuldīgā''.

Stāstot par pērn Kuldīgā rīkoto izstādi, kas bija veltīta pilsētas ebreju kopienai, Mellere atzīst – tas ir arī daļēji personiski. Praktiski visi Kuldīgas, Liepājas un pārējās Latvijas ebreji gājuši bojā holokaustā. Autores vectēvs, kurš nonāca Liepājas geto, brīnumainā kārtā paglābās: bēga, kad par plānoto likvidāciju viņu pabrīdināja krievu paziņa. Viņu un vēl desmit cilvēkus, riskējot ar savu drošību, slēpa kāda latviešu ģimene. 

“Labākais veikums reģionos” bija nominēti vēl šādi šādi autori un darbi:

  • Gunta Matisone, Latvijas Radio korespondente Vi​dzemē, “Gribu Tevi atpakaļ”, sižets gada apskatam par būtiskākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē.
  • Gaitis Grūtups, “Zemgales Ziņas”, “Peldu ielā grib turpināt pirms krīzes iesākto būvi”, analītisks raksts par plānu celt lielveikalu "Depo" pie Lielupes promenādes.

Kategorijā “Analītika/pētniecība” apbalvota LTV komanda - Inga Šņore, Linda Sloka, Matīss Arnicāns, Guntis Bojārs - par raidījumu sēriju "Finanšu policists no mātes-skolotājas manto pusmiljonu".

Tāpat šajā kategorijā bija nominēti tādi žurnālistu projekti kā:

  • Antra Ērgle, "Bauskas Dzīve", Ilze Kuzmina, "Latvijas Avīze", Iļja Kozins, Latvijas Radio, Ivars Soikāns, LETA, Viktorija Puškele, Tvnet, Zane Mače, žurnāls "Ir" un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, projekts “Psihiatrijas krēslas zona”. 
  • Rudīte Spakovska, Annija Petrova, Laura Dzērve, Madara Fridrihsone, Dace Krejere, Ģirts Bišs, Latvijas Radio Ziņu dienests, sižetu sērija „Farmācijas neredzamā vara”.

Balvu saņēmusi arī LTV žurnāliste Olga Dragiļeva par ziņu reportāžu "Krima. Divi gadi pēc".

Šajā kategorijā bija vēl divi nominanti:

  • Uldis Āboliņš, LNT Ziņu dienests, ''Brexit'' reportāža - kopsavilkums nedēļu ilgai sižetu sērijai.
  • Ansis Īvāns, ''Delfi'', "Delfi Doņeckas frontē", reportāžu sērija no Ukrainas konflikta zonas.

Izcilības balva par interviju pasniegta Mārai Miķelsonei par intervija ar profesoru Ivaru Lāci "Sagūstīts cilvēciski" žurnālā  ''Ir''. Šajā kategorijā par balvu konkurēja divas Latvijas Radio intervijas:

Ģirta Kasparāna darbs "Mazulis brīvsolī" žurnālā "Mājas Viesis" apbalvots kategorijā “Apraksts”, kur nominēti bija arī šādi autori un darbi:

  • Laura Dumbere, žurnāls ​''Santa'', "Sieviete vai dieviete. Pārdomas par pārprasto sievišķību"​.
  • Guntis Bojārs, LTV Ziņu dienests, dokumentālo filmu cikls ​"Bēgļiem ir sejas".

Savukārt balvu par vizualizāciju ieguva portāla ''Delfi'' publikācija "Černobiļa 30 gadus pēc katastrofas". ​Kategorijā nominēti bija arī:

  • LTV, gada notikumu apskats "​Naktsputni". ​
  • ​''Re: Baltica'', "Kādai būtu jāizskatās Grigules apsveikuma kartītei".

Intas Brikšes piemiņas balvu par izcilu ieguldījumu žurnālistikā saņēma reģionālais laikraksts "Bauskas Dzīve" par cīņu pret Iecavas pašvaldības izdevumu.

Balvai pieteiktajam darbam bija jābūt sabiedriski nozīmīgam un aktuālam, tādam, kas radījis sabiedrībā rezonansi, ietekmējis procesus, tā veidotājs ievērojis labas žurnālistikas praksi, kā arī darbs atbilst LŽA Ētikas kodeksa principiem.

Vēl vienu Latvijas Žurnālistu asociācijas specbalvu kā labākā redaktore saņēma producente Arta Ģiga.

Pieteikumus vērtēja LŽA žūrija – Rita Ruduša (Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore), Inga Spriņģe (''Re:Baltica'' dibinātāja un redaktore), Anda Rožukalne (Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja), Dace Krejere (Latvijas Radio Ziņu dienesta producente) un  Ivonna Plaude (laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" galvenā redaktore).

7 komentāri
jā....
Latvijas sabiedriskais medijs šajā ziņā īpaši neatšķiras. Lai arī 2015. gadā aptaujas rādīja, ka tautas lielākā daļa negatīvi raugās uz imigrantu uzņemšanu, klausoties sabiedrisko mediju, tāds iespaids neradās, jo tur pārsvarā skanēja imigrāciju atbalstošais viedoklis. Turklāt tos, kuri iebilda pret migrantu uzņemšanu, Latvijas sabiedriskā medija žurnālisti, piemēram, Edgars Kupčs, bez mazākās aiztures “LSM.LV” slejās rupji gānīja “pēdējiem vārdiem”. Šādi izpaudās klasisks politkorektums – jeb tolerances sludināšana caur netoleranci pret tiem, kas atļaujas iebilst. Britu žurnālists Džons Midglejs (John Midgley) šajā sakarībā raksta: “Politkorektums praksē novērojams, kad kāda neliela grupa vēlas uzspiest savus uzskatus vairākumam, rēķinoties, ka vairākums klusēs un neiebildīs.”
Sanita
Gan pieteiktie, gan uzvarējušie darbi bija tiešām labi, prieks par kolēģiem un apsveicu Lsm.lv Vienīgi pirmā Intas Brikšes balva bija pagājušajā gadā: tā ir Re:Baltica, šī ir otrā.
....
laikam gan tad pašiem vajadzētu savu preses relīzi palabot. http://www.latvijaszurnalisti.lv/
Acīm redzams,
ka "Niecības balvas" žūrija (Rita Ruduša &Co) nav vērtējusi žurnālistu darba kvalitāti, bet gan tikai politiskā pasūtījuma izpildi. Apbalvotie darbi nebūt nav tie spīdošākie pat konkrēto autoru darbu klāstā.
par ko balva?
Jebkādi fakti, kuri neatbilst koministu-nacistu minoritātes murgiem ir liberālisma ideoloģija. Kad tiks pasniegta balva par plānprātīga rasisma un ksenofobiska naida ideoloģiju? Kāpēc netiek apbalvots neviens Krievijas medijs?
par ko balva?
Par ko šāda godināšana? Vai par to, ka šī - valsts īpašumā esošā plašsaziņa - uzspļauj Latvijas likumam? Proti, Elektroniskās plašsaziņas līdzekļu likumā teikto par daudzpusīgu informāciju. Līdz šim - Lsm.lv lapele - piedāvā vienpusīgu, liberālisma pārstāvēto ideoloģiju. Par ko šī balva?
jā....
pietiek -Latvijas sabiedriskais medijs nez kāpēc nevēlas veicināt rasistisku naidu un agresiju pret bēgļiem, kā to dara Krievijas masu mediji, un ar dažādu nepamatotu un demagoģisku aizspriedumu palīdzību vairot sabiedrības negatīvo attieksmi pret imigrantu uzņemšanu, jo klausoties Igaunijas sabiedriskos medijus, bija redzams, ka tuvākā saskarā ar bēgļiem negatīvā attieksmi stipri mazinās, bet tas nav ne Krievijas, ne uz naida un populisma balstītās politikas interesēs. Šādi izpaudās klasisks politkorektums – jeb tolerances sludināšana, kas ir netolerance pret tiem, kas atļaujas paust rasistiskus un naidpilnus uzskatus. Britu žurnālists šajā sakarībā raksta: “Politkorektums praksē nozīmē ļaut visiem paust savu viedokli, bet neļaut kādai nelielai grupai uzspiest savus jebkuru citu grupu diskriminējošos uzskatus.”
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti