Ierobežojot politiskās reklāmas, sabiedrība netiek mobilizēta Saeimas vēlēšanām. Tā vietā ir acīmredzama administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu kampaņā, tādējādi radot situāciju, ka „nav ne ar vienu jākonkurē, tikai jāatgādina”, klāstīja komentētājs.
”Nav vairs nekādas spraigās cīņas par nokļūšanu politikā. Ir atstumti tie, kas apdraud varu... Tas, ko mēs redzam, ir „Saskaņas centrs” un valdības partijas. Nav konkurences, un tas politikā ir vissliktāk šobrīd,” pauda Meļņiks.
Arī žurnāliste Anita Daukšte piekrita, ka administratīvo resursu izmantošana ir ļoti redzama. „Partijas ir parādījušas, ka tās neko nevar, jo ekonomiskā piedāvājuma nabadzība ir acīmredzama,” pauda Daukšte.
Viņa uzsvēra, ka Ukrainas faktors ir arī šajās Saeimas vēlēšanās, proti, cilvēki baidās no nestabilitātes un pārmaiņām. Ar to izskaidrojami valdošo partiju augstie reitingi, lai arī šie politiskie spēki nepatīk.
Runājot par vēlēšanu iznākumu, Meļņiks atzina, ka „matemātika var radīt brīnumus”. Ja parlamentā būs ievēlēti Tatjanas Ždanokas cilvēki – Latvijas Krievu savienība -, „Saskaņa” pavirzīsies tuvāk centram, kļūstot par potenciālu sarunu biedru valdības veidošanā, tādējādi izstumjot Nacionālo apvienību.
Arī Daukšte uzskata, ka „Ždanokas veidojums” un Ingunas Sudrabas partija varētu būt tie divi politiskie spēki, kas bez esošajām varas partijām varētu pretendēt uz iekļūšanu Saeimā.
Savukārt raidījuma vadītājs Kārlis Streips pauda, ka „Vienotībai”, Nacionālajai apvienībai un Zaļo un Zemnieku savienībai ir „iekodētais elektorāts”, tādēļ interesanti, kas notiks ar „Saskaņas centru”. „”Saskaņa” mēģina kļūt latviska, programmā nav ne vārda par krievu tiesībām un valodu. Bet viņiem uz papēžiem kāps Krievu savienība, kas var būt radikālais spēks,” skaidroja Streips.
Tāpat žurnālists Askolds Rodins vērtēja, ka izredzes tikt ievēlētiem ir sešiem politiskajiem spēkiem – esošajām četrām varas partijām un diviem nosauktajiem jaunpienācējiem.
Jau vēstīts, ka 4.oktobrī notiks Saeimas vēlēšanas.
