Žurnālists Aidis Tomsons prognozēja, ka šis jautājums Saeimas darba kārtībā nonāks, jo deputāte Ilze Viņķele („Vienotība”) solījusi izstrādāt partnerattiecību reģistrācijas likumu, bet, ja šo priekšlikumu Saeimā virzīt neizdosies, varētu piedāvāt nostiprināt kopdzīves konstatēšanas kritērijus. Likumprojekts varētu tapt līdz vasarai.
Tomēr Tomsons uzskata, ka Saeimā nebūs atbalsta šim likumprojektam. „Partnerattiecību likumam Saeimā atbalsta nebūs, bet par kaut kādām izmaiņām deputāti būtu gatavi diskutēt. Jautājums, cik tālu deputāti ir gatavi doties šajā jautājumā,” sacīja Tomsons.
Arī raidījuma vadītājs Kārlis Streips atzina, ka Saeima diez vai sadūšosies par to diskutēt, kur nu vēl kaut ko mainīt.
Latvija ir viena no divām valstīm Eiropas Savienībā, kurā nav regulētas partnerattiecības. Mēs esam autsaideri šajā ziņā.. Es pieļauju, ka ar laiku šis jautājums nonāks Eiropas Cilvēktiesību tiesā,” vērtēja Streips.
Gan Tomsons, gan Streips uzsvēra, ka no esošās pāru reģistrācijas sistēmas cieš tieši bērni – gan tie, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās starp vīrieti un sievieti, gan tie, kas dzīvo geju un lesbiešu ģimenēs.
Savukārt žurnāliste Madara Fridrihsone minēja Lielbritānijas piemēru, kur trīs mēnešu laikā, kopš tur atļautas geju laulības, salaulājušies 1409 viendzimuma pāru iepretim vairāk nekā 60 tūkstošiem tradicionālajām laulībām starp sievieti un vīrieti. Tādēļ, viņasprāt, viendzimuma pāru laulību atļaušana nav apdraudējums tradicionālajām laulībām.
Jau ziņots, ka diskusiju par partnerattiecību likumu no jauna rosinājis gan tiesas spriedums Zolitūdes bojāgājušā glābēja dzīvesbiedres lūgumā atzīt civillaulību, gan ārlietu ministra Edgara Rinkēviča („Vienotība”) paziņojums par savu homoseksuālo orientāciju un cīņu par tiesisku regulējumu visu veidu partnerattiecībām.
