Lai gan prezidenta ierosinājums nav nekas slikts, tas ir „maziņš kosmētisks pielabojums, bet, iespējams, ir jādomā citā virzienā, lai palielinātu cilvēku iesaisti partijās”.
Savukārt žurnālists Ingus Bērziņš norādīja, ka aizvadītās Saeimas vēlēšanas parādījušas - esošā partiju sistēma strādā labi, lai atsijātu nopietnos spēlētājus no nenopietnajiem. Līdz ar to var izvirzīt sazvērestības teoriju par prezidenta lēmuma motīviem, proti, likumdošanas iniciatīva pastiprina „nedraudu situāciju esošajiem lielajiem spēlētājiem”.
No otras puses, žurnālistam šķiet simpātiska doma par papildu administratīvu un juridisku slogu uzlikšanu partijas izveidē, lai paātrinātu sīkpartiju izzušanu un nostiprinātos 2-4 politiskie spēki, kā tas ir vecajās demokrātijās.
Tikmēr žurnāliste Alla Petropavlovska atzina, ka 20 gadu ir par maz, lai sabiedrību izaugtu līdz vēlmei piedalīties politiskajos procesos un tos ietekmēt.
„Kaut ko mainīt gribas, jo demokrātija mums izskatās šķība un cilvēki ir sašutuši, ka nav atbildības no politiķiem,” teica žurnāliste.
Savukārt raidījuma vadītājs Kārlis Streips nav pārliecināts, ka esošās partijas vēlēsies kaut ko mainīt līdzšinējā sistēmā – vai tās gribēs atteikties no sponsoriem un ņemt valsts naudu, vai gribēs, ka viņu sarakstā papildus var iebīdīt kādu citu partiju cilvēkus.
Jau vēstīts, ka prezidents Bērziņš, pildot jaunievēlētās Saeimas 4.novembra runā pausto apņemšanos, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība) iesniedza likumdošanas iniciatīvu, kas pamatojas uz prezidenta izveidotās Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei ziņojumu "Politisko partiju sistēmas pilnveidošanas iespējas".
Ziņojumā iekļauta situācijas analīze un priekšlikumi, un tas izstrādāts ar mērķi stiprināt un veidot atbildīgākas politiskās partijas, bez kurām demokrātiska valsts nevar pastāvēt. Lai veicinātu diskusijas un konstruktīvu darbu likumprojektu izstrādē, iniciatīvā iekļautas arī vairākas iespējamo normatīvo aktu grozījumu redakcijas.
