Žurnālisti pretrunīgi vērtē «Vienotības» panākumus valdības veidošanā

Jaunās valdības veidošana ir valdošās partijas „Vienotība” fiasko, Latvijas Televīzijas žurnālistu diskusijā „Skats no malas” atzina žurnālists Ivars Āboliņš. Bet pretēju viedokli raidījumā pauda žurnālists Juris Kaža, uzsverot prezidenta lomu kandidātu virzīšanā.

„Visa šī valdības veidošana ir „Vienotības” fiasko, jo visu decembri nespēja nosaukt  Ministru prezidenta kandidātu. Ja tu esi vadošā partija un ja nespēj atrast premjera kandidātu, tas ir diezgan dīvaini. Arī valdības veidošana notiek haotiski,” pauda Āboliņš. Viņš norādīja, ka partijām bija diezgan laika, lai apspriestu ministriju sadalījumu, taču pašreizējā situācija pierāda, ka nevienai partijai nav plāna.

Savukārt žurnālists Juris Kaža nepiekrita, ka valdības veidošanas sarežģījumi ir tikai „Vienotības” vaina, jo savu lomu nospēlējis arī prezidents Andris Bērziņš, vairākas reizes noraidot „Vienotības” virzīto kandidātu Arti Pabriku. Arī viņam bažas raisa tas, ka valdības veidošanā nav redzams kopējs, vienots programmatiskais virziens.

Tikmēr žurnālists Māris Antonevičs uzskata, ka nav pamata satraukties par to, ka Zaļo un Zemnieku savienībai tiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) vadība, jo tomēr premjers vada valdību un pārvalda visas nozares, un nepieciešamības gadījumā var palūgt kādam ministram pamest amatu, kā tas bija ar atlaisto kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi.

Jau ziņots, ka pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) no amata atkāpās novembra nogalē, līdz ar to krita viņa vadītā valdība. Premjers atkāpās, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikala „Maxima" ēkas jumtam, gājuši bojā 54 cilvēki.

Līdz pat janvāra sākumam partijas nespēja atrast premjera amata kandidātu, kuru prezidents būtu gatavs nominēt šim amatam. Prezidents „izbrāķēja" aizsardzības ministru Arti Pabriku, bijušo kultūras ministru Intu Dālderi un bijušo ekonomikas ministru un tagadējo eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu, kā arī otro reizi nenominēja „Vienotības" virzīto Pabriku.

Prezidents deva partijām laiku līdz 7.janvārim vienoties par nākamā premjera amata kandidātu, pretējā gadījumā solīja šajā dienā nosaukt savu kandidātu. Tomēr dienu pirms prezidenta noteiktā termiņa paguva šim amatam virzīt Laimdotu Straujumu, kuru Bērziņš vēlāk nolēma oficiāli aicināt veidot nākamo valdību.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt