„Re: Baltica” mērķis bija uzzināt, ar kādu mērķi ārvalstnieki gādā sev uzturēšanās atļaujas Latvijā. Pētījuma autori apgalvo, ka mūsu valsts ekonomika, tirgojot uzturēšanās atļaujas, ieguvusi 1,2 miljardus eiro. Taču lielākā daļa nonākusi nekustamā īpašuma tirgotāju kabatās.
Pretī saņemts izkropļots īpašumu tirgus ar mākslīgi palielinātām cenām vietējiem iedzīvotājiem. Valsts vadības līmenī uzturēšanās atļauju jautājumi līdz šim skaidroti maz, turklāt negodīgi. Turklāt ir tūkstošiem iebraucēju, par kuriem atbildīgās iestādes resursu trūkuma dēļ nemaz nav ievākušas ziņas.
Uz šejieni pārsvarā pārceļas Krievijas vidusslānis. Tādi īsti bagāti cilvēki vai nu paņem šo atļauju tāpēc, lai tā būtu, bet nevis tāpēc, ka viņiem to ārkārtīgi vajag. Bet viņi ir citās vietās: Šveicē, Londonā. Rīgā un Jūrmalā pamatā ir vidusslānis.
Savukārt otra mazāka grupa ir ar Putina režīmu saistītais uzņēmumu augstākais menedžments. „Ļoti daudzi no šiem cilvēkiem ir saistīti ar „Gazprom” un tā meitas uzņēmumiem, banku sektoru, ar aviafloti, Krievijas dzelzceļa meitas uzņēmumu. Viņi meklē sev vai nu otro bāzi vai rezerves izeju, vai kaktiņu Jūrmalā,” stāsta pētnieciskās žurnālistikas centra „Re: Baltica” direktore Sanita Jemberga.
Viņa piebilst, ka šie cilvēki nebija īpaši runīgi ar žurnālistiem, kas taujāja par uzturēšanās atļauju iegādes iemesliem. Tomēr, piemēram, bijušais Irkutskas vicegubernators, kurš tagad ir investors, teica, ka viņš te ir bijis, patīk, taču nepārcelsies un uzturēšanās atļauja vajadzīga, lai var ceļot pa Eiropu.
Jau ziņots, ka pērn septembrī Saeimas noraidīja Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu liegt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.
Savukārt šonedēļ ziņots par pētījumu, kurā secināts, ka Latvija aizvien ir iecienīts naudas atmazgātāju mērķis. Tajā īpaša uzmanība pievērsta briesmām, ko slēpj termiņuzturēšanas atļauju izdošana.
