Žurnālists Māris Zanders norādīja, ka pati Straujuma, sākot preses konferenci par 100 dienās paveikto, norādīja, ka situācija, kāda bija, valdībai uzsākot darbu, būtiski atšķiras no tās, kāda tā ir šobrīd, ņemot vērā starptautiskos notikumus.
Pašlaik valdība ir no tās neatkarīgu apstākļu ķīlnieci, jo neviena valdība nevar plānot investīciju projektus, ja nezina, kas notiks ar ekonomiku tuvākā gada laikā, vai tam visam būs nauda. Tagad valdība „mīņājas uz vietas, jo ir ļoti neskaidra situācija”, sacīja Zanders.
„Tā valdība ir objektīvi remdena, bet neko nevar pārmest,” sacīja Zanders.
Viņš arī pauda, ka priekšvēlēšanu laikā katra partija vēlēsies pateikt kaut ko labu, bet naudas būs vēl mazāk, un būs gaidāmi strīdi.
Savukārt žurnāla „Ir” galvenā redaktore Nelija Ločmele norādīja, ka līdz ar Zaļo un Zemnieku savienības iesaistīšanos valdībā kļuva grūtāk panākt profesionālās vienošanās un aizvien vairāk ir manāms „populisma vilnis”.
Ločmele arī pauda nožēlu, ka Straujuma nesaprot, cik nozīmīgi ir darboties spējīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), jo viņas valdības darbības laikā, attīstoties KNAB vadības konfliktam, birojs pārvērties par administratīvo ārprātu.
Valdībai dominē īstermiņa motīvi, šī ir vēlēšanu valdība, kas domā, kā novadīt kuģi šajos vētrainajos ūdeņos, rūpējoties par savas partijas ieguvumiem vēlēšanās.
Arī „Dienas Biznesa” galvenā redaktora vietniece Līva Melbārzde pauda, ka ekonomikā nekādu lielu pārsteigumu un sasniegumu nebija, bet neko arī nevarēja būtisku sagaidīt.
Jau ziņots, ka Straujumas valdība apstiprināta 22.janvārī. Viņu, iepriekš bezpartejisku zemkopības ministri, amatam izvirzīja „Vienotība”, kurai viņa arī drīz vien pievienojās. Straujuma izvirzīta kā kompromisa figūra pēc tam, kad valsts prezidents Andris Bērziņš noraidīja citus kandidātus.
Iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) no amata atkāpās novembra nogalē, līdz ar to krita viņa vadītā valdība. Premjers atkāpās, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikala „Maxima" ēkas jumtam, gājuši bojā 54 cilvēki.
