De Facto

11. marta «De facto»

De Facto

KNAB soda «Saskaņu» par Ušakova un Elbakjana «Pārgājienu»

Negrib žurnālistus pielaist krimināllietu materiāliem

Žurnālisti par piekļuvi krimināllietām: Kāpēc tiesību zinātnieki priviliģētāki par medijiem?

Gan tiesībaizsardzības iestādes, gan vairāki Saeimas juridiskās komisijas deputāti ir pret sagatavotajiem likuma grozījumiem, kas ļautu žurnālistiem piekļūt sabiedrībai nozīmīgu krimināllietu materiāliem. Tikmēr Latvijas Žurnālistu asociācijā norāda, ka piekļuve krimināllietām jau tagad ir tiesību zinātniekiem.

Kriminālprocess pašlaik paredz, ka pabeigtu krimināllietu materiāli ir pieejami izmeklēšanas un tiesu iestāžu darbiniekiem, procesā iesaistītajām personām un pētniekiem. “Vienotības” deputātu priekšlikums paredz šo personu loku paplašināt ar žurnālistiem. Lai piekļūtu materiāliem un tos publicētu, žurnālistiem būtu jāsaņem attiecīgās iestādes atļauja.

Grozījumi Saeimā iesniegti reizē ar ierosinājumu publiskot “oligarhu lietas” materiālus. Taču abos gadījumos pret ir Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un tiesībaizsardzības iestādes.

Galvenie argumenti pret izmaiņām – privātuma aizskaršana un nevainīguma prezumpcijas pārkāpšana. Taču Juridiskās komisijas sēdē, kur likumprojektus skatīja, izskanēja arī citas iebildes.

  • Piemēram, ārvalstu partneri ar Latviju nesadarbošoties, ja kādreiz materiāli varētu nākt atklātībā.
  • Tika arī minēts, ka, publiskojot materiālus, cilvēki pārāk daudz uzzinās par izmeklētāju darba taktiku.
  • Un, visbeidzot, – sabiedrība izglītošoties noziedzības jomā, jo tiks informēta, piemēram, par nodokļu izkrāpšanas shēmām.

Par šiem minētajiem riskiem gan jāsaka, ka tie var piemeklēt jebkuru krimināllietu, kas nonāk tiesā, jo tiesu sēdes pamatā ir atklātas.

Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Nellija Ločmele atzīmē, ka piedāvātie grozījumi par plašākām iespējām žurnālistiem nav neierobežoti. Vispirms būtu jāsaņem iestādes atļauja. “Visa sistēma nostājas aizsardzības pozīcijās un ļoti pārspīlē, kas ir ierosināts, jo kontrole paliktu pašu likumsargājošo institūciju vadības rokās,” pauž Ločmele. Viņa atgādina, ka jau šobrīd lietas, kas ir noslēgušās, drīkst pētīt tiesību zinātnieki.

“Es nezinu, kāpēc tiesību zinātnieki ir priviliģētāki par žurnālistiem,” piebilst Ločmele.  

Kategoriski pret izmaiņām ir Zvērinātu advokātu padome. Tā savā atzinumā Saeimas deputātiem norāda – ja personas vaina nav pierādīta, tad valstij būtu jāatvainojas, nevis vēl jādomā par nepamatoti savākto ziņu publiskošanu.  

“Katram cilvēkam ir kāda telpa, kurā viņš nevienu laist negrib. Arī žurnālistus. Un šādas personas tiesības ir jārespektē. Patīk cilvēks vai nepatīk, bet tā tradīcija skatīties pāri kaimiņa žogam nav laba un nav nostiprināma,” saka advokātu padomes loceklis Skačkovs.

“De facto” pērn izpētīja kaimiņvalsts Igaunijas praksi. Tur prokuratūrai ir dotas tiesības atklāt arī izbeigtu krimināllietu materiālus, ja ir liela sabiedrības interese. Šāda iespēja, piemēram, tika izmantota, kad bija aizdomas par tobrīd vadošās Reformu partijas nelikumīgu finansēšanu.

“Prokuroriem ir jāatrod balanss starp privātumu, nevainīguma prezumpciju, cietušo aizsardzību un sabiedrības interesēm no otras puses. Vienmēr tā ir sarežģīta izšķiršanās, vai dati būtu jāpublisko,” “De facto” sacīja Tieslietu ministrijas pārstāvis Tanels Kalmets.

Vairāki Saeimas Juridiskās komisijas deputāti “De facto” minēja, ka sagatavotās izmaiņas Kriminālprocesa likumā neatbalsta. Komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pieļāva, ka “līdzsvaru var atrast”. Pirms pieņemt lēmumu, deputāti plāno iepazīties ar Igaunijas paraksi.

KONTEKSTS:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2017.gada februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Vēlāk žurnāls "Ir" publiskoja “Rīdzenes sarunas”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.

Tas raisīja plašu rezonansi, tika apšaubīta likumsargu darba kvalitāte un lēmums šo lietu izbeigt, un Saeimā tika izveidota "oligarhu lietai" veltīta izmeklēšanas komisija. Saeimas komisija darbojās līdz 2018.gada janvārim, un darba noslēgumā komisijas vadītāja Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”) izklāstīja pusgada laikā izdarītos secinājumus.

Nedēļu pēc tam Saeima izskatīšanai komisijās nodevusi likumprojektu, kas paredz publiskot visus tā dēvētās "oligarhu lietas" materiālus, tostarp viesnīcā „Rīdzene” notikušo sarunu audioierakstus. Taču tiesībsargājošās iestādēs iebilst pret ieceri, jo tā apdraudot Satversmē noteiktās indivīdu pamattiesības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti