Žurnāliste Anita Daukšte norādīja, ka Latvijas kā ES prezidējošās valsts statuss ir jāņem vērā, pieņemot šo lēmumu, turklāt Bērziņš saprot, ka ne jau viņš viens šo lēmumu pieņems.
„Viņam pilnīgi nav jāskatās uz [Lietuvas prezidenti Daļu] Grībauskaiti vai [Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku] Ilvesu. Lēmums ir jāpieņem ciešā saziņā ar citām Eiropas Savienības vadošajām dalībvalstīm,” pauda Daukšte, aicinot Ārlietu ministriju veikt šādas konsultācijas.
Arī žurnāliste Madara Fridrihsone uzskata – ja Sarkanajā laukumā 9.maijā stāvēs Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, tad arī Bērziņam kā ES prezidējošās valsts prezidentam tur vajadzētu atrasties, un arī Grībauskaitei un Ilvesam būtu derīgi tur atrasties.
„Ja viņi [Tusks, Junkers] izvēlas tur nebūt, parādot Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nebūšanas faktu, tad arī prezidējošās valsts prezidentam vai premjeram tur nav ko darīt,” pauda Fridrihsone.
Savukārt žurnālists Guntis Bojārs norādīja, ka Bērziņam nevajadzētu pieņemt Krievijas ielūgumu apmeklēt svinības, taču šis ir jautājums, „ar ko ir vērts pakoķetēt” un ir saprotama ārlietu resora rīcība, saistot šo jautājumu ar ES „kopējo nostāju, kas caur Bērziņa ģīmi rādīsies Krievijai”.
Tai pašā laikā Latvija ir ieinteresēta Ukrainas krīzes atrisinājumā. „Dialogs ir jāmeklē, nevaram sēdēt katrs savā ierakumu pusē. [..] Es teiktu, ka nav jābrauc, bet koķetēšana ir tā vērta,” teica Bojārs.
Latvijas prezidents pagaidām ir vienīgais no Baltijas valstu vadītājiem, kas nav devis atbildi Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzaicinājumam apmeklēt Uzvaras dienas svinības 9.maijā. Gan Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, gan Lietuvas vadītāja Daļa Grībauskaite uzsvēra, ka nedosies uz Maskavu.
Eiropas valstu līderi pagaidām ietur dažādu nostāju. Piemēram, Čehijas prezidents Milošs Zemans jau pavēstījis, ka dosies uz Maskavu, savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands ietur nogaidošu pozīciju, vērojot notikumu attīstību Ukrainā.
