Otrajai kārtai atlasītie astoņi kandidāti uz valdi liek domāt par divām iespējām - vai nu LTV daudziem nešķiet pievilcīga darbavieta, vai arī pie vainas ir necaurspīdīgais atlases process. Šādu viedokli pauž Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, kas savulaik vadījusi LTV Informatīvo un dokumentālo raidījumu daļu. „Es domāju, ka noteikti vajadzētu redzēt visu pilno piedāvājumu, kas bija – to kandidātu sarakstu, kuri bija pieteikušies. No kopējā kandidātu skaita – 45 cilvēkiem – mani mazliet mulsina šis sausais atlikums viena iemesla dēļ. Pirmdienas debates parādīja vienu ļoti būtisku lietu: vienai daļai kandidātu nav izpratnes par to, kas ir sabiedriskai medijs, un attieksme pret to ir vairāk kā pret biznesa uzņēmumu, kurš ir jāvada pēc biznesa principiem. Un tas, manuprāt, ir mulsinošākais,” atzīmēja Līdaka.
LTV raidījuma „De Facto” vadītāja Inga Šņore uzskata: saliekot kopā visus trīs kandidātus uz televīzijas valdes priekšsēdētāja amatu, sanāktu labs vadītājs. Taču katram atsevišķi žurnāliste redz trūkumus. „Par Belti man nebija līdz galam skaidrs, kurā vietā viņš tiešām novilks robežu attiecībās ar politiķiem un vai nepastāv risks, ka tās nevarētu izveidoties pārāk ciešas. Attiecībā uz Tjarvi iekrita acīs tas, ka viņš mēģināja ļoti lielu uzsvaru likt uz bijušo. Manuprāt, šobrīd nav vērts atgriezties desmit gadus vecā pagātnē – ir jādzīvo uz priekšu ar jaunām idejām, jaunām domām, arī jauniem cilvēkiem droši vien. Bet tas bija diezgan uzsvērti – tieši tā koncentrēšanās – „jūs atceraties, kā bija tad”. Nepamatoti, manuprāt. Par Krivmas kundzi es teiktu, ka tur drīzāk bija ļoti skaistu frāžu kopsavilkums, bet man nebija pārliecības, vai viņa patiešām to visu var īstenot un realizēt.”
Savukārt bijusī LTV Ziņu dienesta vadītāja Baiba Strautmane pamanījusi - pagaidām visi ir koncentrējušies uz Rolanda Tjarves iztaujāšanu, jo viņš ir pazīstamākais no kandidātiem. Tāpēc plašāk būtu jārunā par Ivara Beltes un Gintas Krivmas idejām, uzskata Strautmane.
„Man šķistu, ka tagad būtu jārīko nākamā diskusija, kurā piedalītos pārējie divi valdes priekšsēdētāja amata kandidāti, kuri runāja mazāk, bet paspēja palaist gaisā pietiekami daudz lietu, kas radīja tālākus jautājumus. Krivmas kundzes frāze par to, ka spēcīgs sabiedriskais medijs varētu kļūt par valdības sadarbības partneri un sabiedroto, nevis par spoguli vai ruporu, manuprāt, prasītu dziļu, dziļu sarunu ar Krivmas kundzi par to, ko viņa saprot par sabiedriskā medija vietu. Viņa kaut ko runāja par pietiekamu attālumu no politikas un naudas, bet šī frāze pasaka, ka varbūt tomēr viņa domā kaut ko citu. Tāpat Beltes kunga vēlēšanās jautājumu par to, kas viņa laikā notika PBK (Pirmā Baltijas kanāla) ziņās ar Ušakova slepeno saraksti - ko mēs tagad zinām, kas tur notika – ka viņš ir redzējis simpātijas, bet [ne to], ka tur kaut kās tāds būtu noticis un ka viņš vispār par ziņām nav atbildējis. Tādā gadījumā mums vajadzētu atgādināt Beltes kungam, ka likums par radio un televīziju visām ziņām izvirza vienādas prasības: visām ziņām ir jābūt objektīvām. Ja viņš redzēja simpātijas un neko nedarīja, tas nozīmē, ka viņš pēc būtības ilgstošā laika periodā piecieta, ka tās ziņas pārkāpj likumu,” norādīja Strautmane.
Tikmēr mediju eksperts Sergejs Kruks uzskata, ka kandidātiem trūkstot oriģinālu ideju un svaiga skatījuma no malas. Neviens no potenciālajiem Latvijas Televīzijas valdes locekļiem arī neesot pacenties dažos teikumos noformulēt savu vīziju
