Uz diskusiju iecerēts aicināt Saeimas deputātus, mediju padomes locekļa amata kandidātus, Sabiedriski konsultatīvo padomi, Tiesībsarga biroju un žurnālistu organizācijas. Aicināti ir arī krievu valodā raidošo LTV7 un Latvijas Radio 4 redakciju pārstāvji. Tomēr Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta krievu satura galvenā redaktore Olga Proskurova, kura bija pieņēmusi gala lēmumu par oktobra vidū parādītā raidījuma viesu sastāvu, diskusiju apmeklēt negrasās.
Arī Latvijas Radio 4 direktore Ilona Madesova uzskata, ka diskutēt par lietām, kas tāpat jau sen ir ierakstītas likumā, nav lietderīgi. Tomēr Madesovai esot sajūta, ka Latvijas Radio 4 aicināšana uz šādu pasākumu ir saistīta ar kādu citu padomes rosinātu lietu. Proti, radio valde ir pasūtījusi pētījumu, kurā tiks vērtēts kanāla saturs un informatīvi analītisko raidījumu vadītāju profesionālās spējas atspoguļot dažas konkrētas tēmas, piemēram, 16.marts un 9.maijs, notikumi Krimā un Ukrainā, vēlēšanas Latvijā. Lojalitātes tests – tā to raksturo Madesova.
“Parasti pēta tās lietas, kurās ir kādas šaubas. Un, ja tiek pētīta mana kanāla informatīvi analītisko raidījumu vadītāju politiskā lojalitāte, es to traktēju tieši kā politiskās lojalitātes pētījumu, tad es un mani kolēģi uztveram to kā zīmi, ka pastāv aizdomas par mūsu lojalitāti. Mēs to uztveram kā pļauku tam, ko mēs darām,” saka Madesova.
Elektronisko mediju padomes priekšsēdētājas pienākumu pildītāja Aija Dulevska gan uzsver, ka padome kategoriski noraida iespēju iejaukties sabiedrisko mediju saturā, tai skaitā par viesu izvēli. Diskusija domāta, lai deputāti to saprastu.
Tam, ka žurnālisti to varētu uztvert kā izsaukšanu uz paklāja pie politiķiem, Dulevska nepiekrīt: “Jebkurā gadījumā diskusija ir daudz vērtīgāks instruments, kā risināt problēmas, nekā censties formāli atbildēt uz vēstuli vai atbildēt, ka esmu pret cenzūru. Un skaidri šī pozīcija ir jāparāda tiem, ko mēs uzaicinājām, ka mēs esam tiek, kas stāv starp politiķiem un sabiedriskajiem medijiem un notur šo spiedienu.”
Tikmēr uz diskusiju aicinātās Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga uzsver, ka asociācija pat neapsver iespēju piedalīties padomes organizētajā pasākumā. Viņa to skarbi kritizē: “Ja padome vēlas paskaidrot politiķiem, ka viņi nedrīkst iejaukties neatkarīgu mediju saturā, padome var iet un to izdarīt pa tiešo. Un nav nekādas nepieciešamības par to rīkot publiskas diskusijas. Ir dažas lietas, kuras brīvās valstīs neapspriež ar politiķiem un regulatoriem. Un iespējams, cilvēkiem bijuši labi nodomi, bet šie cilvēkiem vajadzētu vispirms sevi izglītot par to, ko drīkst un nedrīkst brīvas redakcijas. Un prasīt viņām ierasties un skaidrot savu raidījumu varoņus nedrīkst. Bet, ja kāds vēlas, mēs varam privāti veltīt savu laiku un nolasīt lekciju par to, kas ir un kas nav katram varas atzaram darāms.
Noteikti ir tādas valstis kā Ziemeļkoreja, Baltkrievija, Krievija un citas apšaubāmas demokrātijas valstis, kurās tas ir pieņemami. Latvija ir brīva valsts, un nav nekāda saraksta, ko var un ko nevar aicināt,” skaidro Jemberga.
Latvijas Televīzijas sabiedriskajā pasūtījumā, par kura nepildīšanu runā politiķi, viens no pamatprincipiem ir viedokļu daudzveidība. Savukārt starp ziņu un informatīvo raidījumu satura prioritātēm ir minēta iekļaujoša sabiedrība un sižeti, kas svarīgi mazākumtautību auditorijai.
Jau ziņots, ka iemesls NEPLP iecerētajai diskusijai ir sabiedrības pārstāvju un arī Saeimas deputātu iebildes pret sabiedriskā pasūtījuma izpildi, ko raisīja Ilariona Girsa dalība LTV7 raidījumā "Točki nad i". Viņš ir zināms kā prokrievisks aktīvists, pret kuru Drošības policija šoruden lūgusi sākt kriminālvajāšanu par nacionālā naida kurināšanu.
