Žurnāliste: Prezidenta amatam meklē politiķiem, nevis sabiedrībai izdevīgu kandidātu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pašlaik prezidenta amatam tiek meklēta pieņemama kandidatūra no politiķu, nevis no sabiedrības viedokļa, Latvijas Televīzijas raidījumā “Skats no malas” norāda "Lilit" žurnāliste Alla Petropavlovska.

Žurnāliste uzskata, ka šī brīža ģeopolitiskajā situācijā prezidenta amata kandidātam jābūt stiprai personībai ar spēju būt līdzvērtīgam sarunu un lēmumu pieņemšanas partnerim starptautiskajā līmenī. Svarīga ir kandidāta spēja būt institucionālajai autoritātei.

"Svarīgi, lai tas nav kārtējais “apmācāmais” prezidents, kas sešus mēnešus mācīsies, ko un kā darīt,” teic “Neatkarīgās Rīta Avīzes” galvenā redaktore Anita Daukšte.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa galvenais pozitīvais sniegums bija vērojams Zolitūdes laikā, kad viņš spēja demonstrēt noteiktu nostāju, skaidri formulēt sabiedrības izjūtas un politiski darboties tā, lai nepieļautu plašāku politisko nestabilitāti, pauž Daukšte.

Šīm īpašībām būtu jāpiemīt arī nākamajam Valsts prezidentam, taču šobrīd jautājumos par prezidenta vēlēšanām un kandidātiem izvirzītajiem kritērijiem partijas tur zināmā distancē gan sabiedrību, gan ekspertus.

Žurnālisti norāda, ka prezidenta amata kandidātam nepieciešama arī starptautiskā politiskā pieredze. Tādi iespējamie kandidāti šobrīd ir Sandra Kalniete, Mārtiņš Bondars un Māris Riekstiņš, norāda raidījuma vadītājs Kārlis Streips.

Ņemot vērā, ka starp kandidātu izvirzīšanu un prezidenta vēlēšanām paredzamais laika posms ir divas nedēļas, eksperti aicina rīkot ne tikai publiskas kandidātu diskusijas, bet arī politiķiem būtu skaidri jānorāda, kādas prasības viņi izvirza nākamajam Valsts prezidentam.

Vēstīts, ka Andris Bērziņš piektdien pavēstīja, ka nekandidēs uz sava amata otro termiņu. Tādējādi Saeimai maijā būs jāievēl cits prezidents. Līdz šim ir minēts Vairas Vīķes–Freibergas, Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa, Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes, Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa un jurista Egīla Levita, kā arī Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara vārds.

Valdību veidojošās koalīcijas partijas sola valsts vadītāja amatam virzīt kopīgu kandidātu.

Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.

Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.

Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti