Diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Stroja pauda, ka nepilsoņa statuss izveidots kā pagaidu un tagad nepilsoņiem būtu jāliek izvēties Latvijas vai citas valsts pilsonību. Tam būtu nepieciešams dažu gadu pārejas periods.
Savukārt nereti publiski izskanējušai idejai par naturalizēšanās atvieglošanu Stroja atbalstu nepauž, jo būtiskākais ir kopumā šos statusu izbeigt. “Es būtu par to, ka Pilsonības likums no sākuma būtu citādāks. Bet situācija ir tāda, kāda tā ir.
Bet nepilsoņi pastāvēs tik ilgi, cik pastāvēs statuss. Tāpēc galvenā diskusija ir ap statusu.
Arī publicists, kādreizējais Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns piekrīt, ka nav nepieciešams atvieglot naturalizēšanos, jo jau pašlaik tas neesot sarežģīti. Turklāt, ja tagad kaut ko mainītu pilsonības iegūšanas kārtībā, tas būtu negodīgi pret tiem cilvēkiem, kas izgājuši šo procesu iepriekš.
Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs pārliecināts, ka naturalizēšanās ir saistīta ne tik daudz ar praktiskiem aspektiem, bet tas ir vērtību jautājums. Tādēļ pilsonībai jākļūst par mārketinga ideju, lai popularizētu saikni starp aktīvu sabiedrību un cilvēku, kas tajā var piedalīties.
Obligāti neko nevar uzspiest, bet politiķiem ir jāatzīst, ka tika pieļautas kļūdas, savulaik atstumjot no valsts veidošanas krievus, kuri aizstāvēja Latvijas valsts ideju, uzskata publiciste Marina Kosteņecka. Viņasprāt, atvainošanās par pagātnes kļūdām būtu stimuls nepilsoņiem naturalizēties. Tāpat viņa uzskata, ka Latvijā ir jāveido jauna krievu elite, kas palīdzētu cīnīties pret Kremļa propagandu.