Krustpunktā

Diskusija: Divi mēneši pēc EP vēlēšanām - ko dara "jaunie" Eiroparlamenta deputāti?

Krustpunktā

Krustpunktā diskutējam: Pašvaldību reforma un tās ekonomiskais pamatojums

Mediju anatomija: Sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm

Žurnāliste: Iespēja iepazīties ar izbeigtu izmeklēšanu materiāliem nedarbojas

Likuma norma, kas pieļauj iespēju žurnālistiem iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas, faktiski ļauj piekļūt tikai ļoti mazai daļai no visām lietām, diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja žurnāla "IR" žurnāliste Indra Sprance.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ineta Cīrule skaidroja, ka pašlaik spēkā ir divas dažādas normas. Viena no tām paredz iespēju ikvienam iepazīties ar gala nolēmumu izbeigtajās lietās anonimizētā veidā. Savukārt otra norma, kas ieviesta mazāk nekā pirms gada, paredz žurnālistu tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem.

“Te tiesībsargājošās iestādes pārstāvim ir deleģēta funkcija izvērtēt, lai netiktu aizskartas personas tiesības, lai netiktu izpausts komercnoslēpums, lai personas privātā dzīve netiktu aizskarta. Un kriminālprocesā ir vairākas daļas, viena no tām ir imperatīva, kas ir aizliedzoša.

Par šo periodu ir saņemti trīs iesniegumi, un visi tie attiecas uz to daļu, kas man kā amatpersonai uzliek pienākumu atteikt,” pastāstīja Cīrule.

To apliecināja arī žurnāliste Indra Sprance, norādot, ka minētā jaunā norma ir uzrakstīta tā, ka faktiski ir ļoti maz gadījumu, kuros žurnālisti var piekļūt izmeklēšanu materiāliem. “Tā jēga un ideja, kāpēc tas viss tika darīts, bija tāda, ka šī sabiedrības kontrole palielinātos. Bet faktiski dzīvē, praksē redzam – tas nenotiek,” sacīja žurnāliste.

KONTEKSTS:

KNAB 2017. gada februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Vēlāk žurnāls "Ir" publiskoja “Rīdzenes sarunas”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.

Tas raisīja plašu rezonansi, tika apšaubīta likumsargu darba kvalitāte un lēmums šo lietu izbeigt, un Saeimā tika izveidota "oligarhu lietai" veltīta izmeklēšanas komisija. Pēc tās darba beigām Saeima izskatīšanai komisijās nodevusi likumprojektu, kas paredz publiskot visus tā dēvētās "oligarhu lietas" materiālus, tostarp viesnīcā „Rīdzene” notikušo sarunu audioierakstus. Taču tiesībsargājošās iestādēs iebilda pret ieceri.

Vienlaikus tika iesniegta iecere, kas dotu tiesības žurnālistiem iepazīties ar krimināllietu materiāliem, arī tādiem, kas izbeigti pirmstiesas procesā. Šo normu Saeima pieņēma 2018. gada septembrī.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti