Divarpus stundu garumā Krievijas kanāla “Rossija” raidījumā tās autori mēģināja pierādīt, ka citas valstis veic informatīvo karu pret Krieviju. Jau raidījuma pirmajā daļā parādīta arī filmas “Ģenerālplāns” pirmizrāde, it kā pierādot šos centienus. Un atspoguļots arī fragments, kurā tam par labu runā Latvijas politiķe, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Intervijas pirmavots gan ir Latvijas krievvalodīgais medijs ves.lv, un tās pilnā versija joprojām ir pieejama gan šī medija mājaslapā, gan kanālā “Youtube”. Un tur redzams, ka Āboltiņas teiktais Krievijas televīzijā samontēts no trim fragmentiem dažādās intervijas vietās. Pilnajā intervijā Āboltiņa gan šaubās, vai filma uzrunās visus Latvijas iedzīvotājus, gan kritizē arī žurnālistus, taču vienlaikus uzsver, ka filmā atspoguļotās metodes viņai kā Nacionālās drošības komisijas pārstāvei nav pārsteigums, un noliedz žurnālista mudinājumu atzīst, ka tā ir kontrpropaganda.
Tagad Āboltiņa saka – Krievijas raidījuma versija tikai pierāda, ka filma “Ģenerālplāns” ir aktuāla. “Man gan jāsaka – mana kļūda vislielākā ir tā, ka tajā dienā bija ļoti daudz žurnālistu un lielākoties krieviski runājoši, un neviens no viņiem nestādījās priekšā. Droši vien es būtu izvērtējusi, ko vispār teikt, zinot, no kurienes tie žurnālisti ir,” tagad situāciju komentē politiķe.
Tam, ka Solvita Āboltiņa pati ir kritusi par upuri Krievijas propagandas sistēmai, atzīst arī viena no filmas “Ģenerālplāns” veidotājām Sanita Jemberga. Sākotnēji arī viņa bija pārsteigta par redzēto Krievijas raidījumā, līdz noskatījusies pilno interviju.
“Es domāju - Solvita Āboltiņa nevarēja zināt, kam viņa sniedza interviju. Viņas rūgtums pret Latvijas žurnālistiem varbūt izlīda ārā ne vispareizākajā vietā. Viņa nevarēja zināt, kā to izmantos. Es domāju – liekam tam punktu.
Viņa ir tieši tāds pats upuris, kāds varēja būt jebkurš cits cilvēks, neatkarīgi no tā, ka viņa ir Saeimas drošības komisijas vadītāja,” norāda Jemberga.
Politologs un mediju eksperts Ojārs Skudra vērtē, ka Āboltiņa nav pateikusi neko tādu, kam kategoriski varētu nepiekrist. Tāpēc arī sākotnējo reakciju uz Krievijas raidījuma vienu citātu varot saukt par uzpūstu burbuli un milzīgu ņemšanos.
Viņš skaidro – jāsaprot, ka Krievijas televīzijas raidījuma ievirze un kvalitāte bija izteikti propagandiska. “Ņemot vērā to, ka šoruden ir vēlēšanas un ļoti slikts ekonomiskais stāvoklis, loģiski, ka tiek īstenota ļoti agresīva ārpolitiskā un iekšpolitiskā propaganda,” komentē Skudra.
Āboltiņa šajā sakarā gan neko vairāk nedarīšot, jo mēģināt ietekmēt Krievijas televīziju neesot jēgas.
Ziņots, ka žurnālistu sašutumu un politiķu atturību izraisīja it kā Āboltiņas veltītā kritika Latvijas žurnālistiem un filmai „Ģenerālplāns”, kas vēsta par Krievijas politiku Latvijā un centieniem ietekmēt norises Baltijas valstīs. Filmu "Ģenerālplāns" Latvijas Televīzijā varēs redzēt otrdien.
