Piemēram, daži pat putnus izšauj. Lauku atbalsta dienestā šo sauc par ārkārtas situāciju – jau tagad ir skaidrs, ka noēstie lauki būs jāpārsēj, pretējā gadījumā zemnieki nespēs izpildīt jaunās zaļināšanas prasības un saņems sodu gaidīto platību maksājumu vietā.
Izdīgušas zaļās pupu lapas lauka malā un tālāk gandrīz vai tuksnesis, zemē redzamas tikai aso zosu knābju atstātās iedobes - tā izskatās Trikātā, zemnieku saimniecības “Irbītes” visos 100 hektāros, kas šogad bija atvēlēti pupām.
“Nokniebj to augšējo daļu un viss,” nosaka saimnieks Valdis Circenis.
Viena hektāra apsēšana - ieskaitot sēklu, tehniku, miglošanu - izmaksāja 350 eiro. Kopā 35 tūkstoši eiro ieguldīti pupu laukos.
“Tiešām zosis ir papostījušas visu, mēs vēl visus zaudējumus neesam aprēķinājuši,” stāsta Circenis.
Zinot, ka Latvijā zosis šaut ir aizliegts, saimnieki mēģināja tās dzīt ar suņiem. Bet tas nelīdzēja - zosis palidoja tālāk un mielojās atkal.
Tagad daļa zosu jau aizlidojusi, daļa pārcēlusies uz kaimiņu lauku. Izsalkušas pēc pārlidojuma, zosis garā rindā pārstaigā metru pēc metra. Zem viņu knābjiem paliek arī zemnieku cerības uz ražu un peļņu. Pupas “Irbītēs” audzē jau trešo gadu, bet šis ir pirmais gads, kad notiek tāds zosu uzlidojums. Neparasti esot arī tas, ka putni laukus noēst ierodas arī naktī.
Katrs zemnieks cīnās, kā māk. Daži izmanto arī neatļautas metodes – bises.
“Kaimiņi izmantoja tarkšķus, nepalīdz nemaz; kaimiņi lietuvieši šauj, un tas ir visefektīvākais, es zinu, ka mums te apkaimē zemnieki arī šāva,” stāsta Circenis.
Šis ir pirmais gads, kad Latvijā spēkā ir jaunās zaļināšanas prasības, un zosu noēstie kailie lauki var nozīmēt gan zaudētus maksājumus, gan sodu.
Ziņas par “Irbīšu” nelaimi sasniedz arī Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldi Valmierā, un tās esot sliktas ziņas, jo “Irbītes” ir visa novada lepnums, viena no labākajām saimniecībām.
“”Force majore” situācija, ko es varu ieteikt; dārga lieta, bet droša, ir sējumu apdrošināšana,” saka pārvaldes vadītājs Jānis Brengulis.
Ierēdņi atzīst, ka ziņas par putnu postījumiem pienāk no aizvien vairāk saimniecībām, bet viena ieteikuma visiem nav. “Mēs arī īsti nezinām, ko cilvēkiem pateikt,” atzīst Brengulis.
Vismaz pagaidām ierēdņi sola, ka zemniekus, kuriem šogad stājušās spēkā zaļināšanas prasības, nesodīs. Bet papuvē laukus atstāt nevar.
“Šīs platības ir pietiekami nopietnas, un prasības neviens neatcels. Jāskatās, ko var pagūt uz pārsēšanu,” saka Brengulis.
Vismaz šajā zemnieku saimniecībā izskatās, ka pagaidām tikai kvieši un mieži ir vienīgā alternatīva, ko stādīt zosu izēstajās platībās. Tuvākajās dienās postījumus apskatīs arī Lauku atbalsta dienesta konsultants un kopā tikšot meklēts labākais risinājums.
