Panorāma

Miķelis Fišers gatavojas 57. Venēcijas biennālei

Panorāma

No 1.aprīļa mainīsies internetbanku lietošanas noteikumi

Prokurorus apmierina Zolitūdes krimināllietas iztiesāšanas temps

Zolitūdes traģēdijas tiesā noraida aizstāvju lūgumu izsniegt visu dokumentu kopijas

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanā tiesa trešdien, 29.martā lēma noraidīt aizstāvju lūgumu par  pieprasīto dokumentu kopiju izsniegšanu. Tiesā norāda, ka visiem iesaistītajiem ir bijusi iespēja jau gada garumā iepazīties ar lietas materiāliem. Apsūdzēto aizstāvji kritizē prokuratūru, sakot, ka tā ir radījusi procesuālu haosu. Prokurori tieši otrādi  uzsver ātro procesa gaitu un aizstāvju pārmetumus noraida.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietai patlaban ir 81 sējums, ko tiesa pārbauda. Taču ar šo lietu saistīto dokumentu ir krietni vairāk. Aizstāvji lēš – rakstveida dokumenti vien sasniedz 600 sējumus.

Apsūdzēto aizstāvji pārmet prokuratūrai, ka tā nav šos dokumentus sašķirojusi, kā arī izsniegusi aizstāvjiem kopijas no dokumentiem, kas attiecas uz apsūdzētajiem.

"Daļa no šiem dokumentiem būs jāpārbauda. Daļu lūgs pārbaudīt aizstāvība. Tas laiku aizņems vairāk tāpēc, ka šie dokumenti ir ļoti haotiski," pauž apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks.

Viens no valsts apsūdzības uzturētājiem, prokurors Agris Skradailis norāda, ka krimināllietas iztiesāšana notiek ļoti strauji. Tādu tempu paši neesot gaidījuši. Viņš noraida aizstāvju pārmetumus.

"Es domāju neviens nebija gaidījis, ka gada laikā mēs spēsim uzklausīt vairākus simtus personu un faktiski šī lietas materiālu rakstveida pierādījumu pārbaude ievada tiesas izmeklēšanas noslēdzošo stadiju," saka Skradailis.

Apsūdzēto aizstāvji norāda – lai visus kastēs saliktos dokumentus izmantotu kā pierādījumus, tie jāpārbauda. Taču tik liela apjoma dokumentu pārbaude aizņemšot labākajā gadījumā gadu.

Pašlaik tiesā nav saņemts pieprasījums pārbaudīt visus saistītos dokumentus. Šobrīd sēdēs tiek pārbaudīti un nolasīti dokumenti no krimināllietas sējumiem, ko tiesai lūguši apsūdzēto aizstāvji.

"Tiesai tagad bija jāmēģina labot prokuratūras kļūdas. Jāsaka, ka tas risinājums, kas šodien tika atrasts, manuprāt, gluži neatbilst Kriminālprocesa likumam, jo Kriminālprocesa likums ļoti skaidri pasaka, kas ir dokuments, un kas ir lietiskais pierādījums," pauž apsūdzētās Innas Šuvajevas aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

"Pastāvēs ārkārtīgi augsta varbūtības pakāpe - ja tiesa balstīs spriedumu uz tiem pierādījumiem, kas nebūs pārbaudīti tiesas sēdē, šis spiedums tiks atcelts," piebilst SIA "Maxima Latvija" aizstāvis Aleksandrs Berezins.

Skradailis norāda, ka iesaistītajiem ir garantēta piekļuve materiāliem. Aizstāvības aicinājumu sašķirot materiālus prokurors noliedz, sakot, ka nevar, piemēram, no projekta izraut atsevišķas lapas. "Nav speciāli jāpārbauda visi rakstveida pierādījumi. Tikai tie, kurus kāds uzskata par nepieciešamību (..) likums šobrīd vairs nenoteic pāriet pāri, izšķirstīt katru lietā esošo materiālu, katru lapu, nolasīt tās saturu," norāda Skradailis.

Ņemot vērā uzņemto krimināllietas iztiesāšanas tempu prokurors pieļauj iespēju, ka šī gada laikā varētu notikt gan rakstveida pierādījumu pārbaude, gan ekspertu un aizstāvības liecinieku nopratināšana, gan tiesu debates. No prokuroru uzrādītajiem lieciniekiem pagaidām nav izdevies nopratināt mazāk par desmit personām.

Vēstīts, ka tieši Zolitūdes traģēdijas lietu uzskata par visu laiku plašāko tiesas prāvu Latvijas vēsturē. Zolitūdes traģēdija notika 2013. gada 21.novembrī.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt