Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ē. Kalnmeiers noraida tiesas kritiku

Zolitūdes traģēdijā tikai viens vainīgais

Zolitūdes traģēdijas tiesa attaisno astoņus apsūdzētos, par vainīgu atzīst būvinženieri Sergetu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Kompensācijas cietušajiem noteiktas kopumā apmēram 5,5 miljonu eiro apmērā, un tās tiesa noteica piedzīt no Sergeta.

ĪSUMĀ:

Lēmumi par apsūdzētajiem 

Attiecībā uz apsūdzētajām personām tiesa lēma:

  • Būvinženieri Ivaru Sergetu tiesa atzīst par vainīgu un nosaka brīvības atņemšanu uz 6 gadiem, ieskaitot tajā apcietinājumā jau pavadīto laiku. Viņam arī liegts piecus gadus pildīt atbildīgā būvkonstrukciju vadītāja pienākumus. Tāpat līdz sprieduma stāšanās spēkā negrozīti atstāti piemērotie drošības līdzekļi. 
  • Arhitektu Andri Kalinku tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi tiesā attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Bijušo Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • SIA “Maxima Latvija” darbinieci Innu Šuvajevu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.

Pēc tam, kad tiesa pasludināja spriedumus apsūdzētajiem, vairāki cietušie demonstratīvi pameta tiesas zāli. Tiesnesis aicināja policiju nodrošināt kārtību zālē. Pēc pirmā pārtraukuma zālē palika tikai daži cietušie. 

Sēdes pārtraukumā nerunīgs bija gan par vainīgu atzītais Sergets, gan attaisnotie, viņi komentārus Latvijas Televīzijai atteica, intervijām deleģējot savus advokātus.

Attaisnotā Gulbja aizstāvis Dmitrijs Skačkovs izteica cietušajiem līdzjūtību, bet norādīja, ka viņa “klients nav vainīgs un viņam nav par ko atvainoties cietušajiem”.

Attaisnotās Šuvajevas aizstāve Jeļena Kvjatkovska pauda, ka “protams, ka es uzskatu, ka spriedums attiecībā pret Innu Šuvajevu ir taisnīgs”.

 

Kompensācijas

Izskatot kaitējumu kompensācijas vairākiem desmitiem cietušajiem, tiesa līdz šim paziņojusi par lēmumiem piedzīt no Sergeta kompensācijas virknei cietušo. Cietušajiem kompensācijas lielākoties noteiktas no pusotra simta līdz pāris tūkstošiem eiro, dažiem – 20 000, 40 000, 51 000 un 100 000 eiro apmērā. Vairākiem cietušajiem kompensācijas noraidītas.

Tiesas spriedums paredz no Sergeta piedzīt kompensācijas par labu traģēdijas upuru tuviniekiem un cietušajiem.

Kopējais kompensāciju apmērs ir apmēram 5,5 miljoni eiro.

Tostarp toreizējam “Maxima” kasierim Mārtiņam Plāsim, kurš gruvešos bija pavadījis deviņas stundas, noteikta kompensācija 40 000 eiro apmērā. Viņa prasītā summa bija 100 000 eiro.

Noraidītas arī vairāku uzņēmumu prasītās kompensācijas, tostarp "Maxima" prasītais vairāk nekā viens miljons eiro.

Sprieduma labprātīgai izpildei tiesa devusi Sergetam 30 dienas no sprieduma stāšanās brīža. Tāpat saistībā ar tiesvedību tiesa liek piedzīt no Sergeta valsts labā aptuveni 240 000 eiro.

Tiesa atstāja spēkā iepriekš Sergeta mantai – auto, motociklam un mopēdam – noteikto arestu. To paredzēts atcelt pēc kaitējuma kompensāciju nomaksas.

Sergetam savulaik piederēja uzņēmums “HND grupa”, kas bija nolīgts izstrādāt sagruvušā veikala “Maxima” būvkonstrukcijas, taču 2019. gadā uzņēmums likvidēts.

Prokurori pārsteigti

“Tas mums ir pārsteigums tāpat kā lielākai sabiedrības daļai,” žurnālistiem komentēja prokurors Kaspars Cakuls.

Prokuroriem pašlaik esot skaidrs tiesvedības rezultāts, bet nav skaidra tiesas nostāja un motivācija. Viņi uzskata, ka pirmstiesas izmeklēšanā no viņu puses izdarīts viss nepieciešamais.

"Attaisnojošam spriedumam pamatā nav tikai pierādījumu trūkums. Attaisnojoša sprieduma pamatā var būt arī tas, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, gan arī tas, ka nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Visdrīzāk, šeit runa ir par noziedzīga nodarījuma sastāvu – par apsūdzētajiem inkriminētām noziedzīgām darbībām un to cēloņsakarību," pauda Agris Skradailis. Viņš nesaskata prokuratūras atbildību par tiesvedības rezultātu.

Prokurori noteikti prasīs tiesai pilno spriedumu un sola to pārsūdzēt.

“Mēs, virzot lietu uz tiesu un uzturot apsūdzību tiesā, uzskatījām, ka ir pietiekoši pierādījumi, lai minētās personas atzītu par vainīgām. (..) Apelācijas protests viennozīmīgi no mūsu puses sekos,” sacīja Skradailis.

Saīsinātais tiesas spriedums šajā lietā ir apmēram 850 lappuses garš. Pasludinot spriedumu, tiesa visu gan nelasa. 

Līdzīgi kā tiesvedības sākumā arī uz sprieduma nolasīšanu tiesas zālē pulcējas lielāks cilvēku skaits. Pie tiesas nama atrodas arī policija, un tiesas apmeklētājus pārbauda drošības kontrolē. Tiesvedībā iesaistītās puses neiebilda pret sprieduma pasludināšanas filmēšanu.

KONTEKSTS:

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti. 

Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015.  gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.

Būvniecībā iesaistītie – būvinženieris Ivars Sergets, būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un būvdarbu vadītājs Staņislavs  Kumpiņš – apsūdzēti par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un nonāvēšanu aiz neuzmanības. Viņiem visiem prokuratūra lūdza piemērot 7 gadu un 6 mēnešu ilgu cietumsodu un liegumu piecus gadus pildīt ar būvniecību saistītu amatu pienākumus. Sergetam un Gulbim prasītajā cietumsodā tiktu iekļauts jau iepriekš apcietinājumā pavadītais laiks.

Trīs toreizējiem Rīgas būvvaldes darbiniekiem lūdz piemērot piecu gadu ilgu cietumsodu ar liegumu piecus gadus ieņemt darbu valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādēs. Trīs būvvaldes darbinieki – Jānis Balodis, Marika Treija un Aija Meļņikova – apsūdzēti par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kā rezultātā iestājušās smagas sekas.

Piecus gadus ilgs cietumsods un liegums ieņemt darba aizsardzības speciālista amatu prasīts arī SIA “Maxima Latvija” darbiniecei Innai Šuvajevai, kuru apsūdz par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja vairāku cilvēku nāvi un vēl daudzu savainošanu.

Tāpat prokurori prasīja noteikt piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskajām personām.

2020. gada 18. februārī pirmās instances tiesa paziņoja savu spriedumu. Kopš tiesvedības sākuma notikušas 198 tiesas sēdes. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti