Sestdien arī atvērta piemiņas grāmata "Atceries Zolitūdi", kuras fragmenti apskatāmi Atceries.lsm.lv.
Biedrības „Zolitūde 21.11” pārstāvji sestdien pateicās un dāvināja piemiņas grāmatu tiem cilvēkiem un organizācijām, kuri pirms diviem gadiem piedalījās glābšanas darbos, kā arī tiem, kuri divu gadu laikā palīdzēja cietušajiem pārvarēt traģēdijas sekas. Biedrības pārstāve Regīna Ločmele-Luņova: „Šo grāmatu mēs varam saukt par īstenu „Tautas grāmatu”, jo tiem, kuri rakstīja nebija nekādu ierobežojumu ne apjomā, ne stilā, kā vien aicinājums izlikt savu sāpi uz papīra.”
Grāmatas autori ir bojāgājušo tuvinieki un arī traģēdijā cietušie, kas palikuši dzīvi, kopumā vairāk nekā 120 cilvēku. Grāmatā ir trīs daļas: „Tie, kas aizgāja” – stāstījumi par bojāgājušajiem; „Tie, kas izdzīvoja” – izdzīvojušo un glābēju atmiņas; „Tie, kas glāba” – glābšanas operāciju dalībnieku (VUGD, NMPD, slimnīcu mediķu, NBS un Zemessardzes karavīru, Rīgas pašvaldības policijas darbinieku ) pilns saraksts.
Grāmata ir cietajos vākos ar vairāk kā 200 lapaspusēm, un ir izdota gan latviešu, gan krievu valodās. Tajā izmantots liels skaits unikālu ilustrāciju: fotogrāfijas gan no cietušo personīgajiem arhīviem, gan Aleksandra Vinka un Roberta Vīcupa fotogrāfijas no notikuma vietas.
Latvijas Televīzija ziņo, ka cilvēki pulcējas Zolitūdes traģēdijas vietā ar svecītēm, lai pieminēto traģēdijā bojāgājušos. Sācies aizlūgums par bojāgājušo dvēselēm un mieru. Aizlūgumu vada pareizticīgās baznīcas mācītāji.
Dievkalpojumā aizlūdz par visiem šajā vietā bojāgājušajiem, nolasot arī viņu vārdus viņu mūžīgai piemiņai. Izskanēja aizlūgums latviski, un piemiņas brīdis turpinās ar tādu pašu aizlūgumu pareizticīgo baznīcas slāvu valodā.
Traģēdijā bojāgājušā Andreja tēvs Imants Burvis LTV norādīja, ka divu gadu laikā kopš traģēdijas strādāts, lai cilvēki tādā veidā vairs nepamestu šo zemi. Pēc darba Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, Burvim „vairs nav sajūtas”, ka nekas tāds neatkārtosies.
„Te ir katra cilvēka atbildība [lai nekas tāds vairs neatkārtotos],” piebilda Burvis.
VUGD ugunsdzēsējs un majors Juris Blūzmanis, kurš izglāba daudzus cilvēkus no sabrukušā veikala, LTV atzina, ka pēc traģēdijas mainījusies ugunsdzēsēju attieksme pret jaunām ēkām – VUGD darbinieki ir kļuvuši piesardzīgāki attiecībā pret šim ēkām, kas agrāk uzskatītas par drošām. Tagad ugunsdzēsēji vairāk cenšas ugunsgrēku ēkās dzēst no ārpuses. Runājot par VUGD tehnisko nodrošinājumu, ugunsdzēsēji jau pēc ugunsgrēka Rīgas pilī saprata, ka ir nepieciešami uzlabojumi, kas joprojām tiek solīti. Tiesa, Iekšlietu ministrijas struktūrā strādājošajiem ir paaugstināti sociālie pakalpojumi.
Gadu pēc traģēdijas Blūzmanis veltīja dzejoli «Trīs zvani, ka dežūrmaiņa nu ir galā..» traģēdijas glābšanas darbos bojāgājušajiem ugunsdzēsējiem.
„Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta LTV atzina, ka pusotrs miljons eiro, kas desmit dienu laikā saziedots traģēdijā cietušo atbalstam, „bija tas gaismas stariņš”, jo parādīja, ka cilvēkiem nav vienalga. Ar saziedotajiem līdzekļiem palīdzēts vairāk nekā 200 cilvēkiem, un patlaban ir atlikuši 42 000 eiro. Ja vajadzēs papildu palīdzību, tad, visticamāk, iedzīvotāji atsauksies un ziedos vēl.
Vienlaikus Dimanta atzina - viņa cerēja, ka 54 cilvēku dzīvības liks izdarīt secinājumus un rīkoties. Tomēr joprojām iztrūkst rīcības plāna, kā sniegt palīdzību šādās ārkārtas situācijās. Viņasprāt, ir jānodefinē, kas ir ārkārtas palīdzība. "Skaidrs, ka sabiedrībai ir jāiesaistās un jāpalīdz, bet [arī] sociālai drošībai ir jābūt," teica "ziedot.lv" vadītāja, atzīstot, ka šādu regulējumu nevarēs ātri izstrādāt.
Tāpat Dimanta norādīja – ja pirmajā gadā pēc Zolitūdes traģēdijas cilvēki bija aktīvi un ziņoja par dažādām nebūšanām, tad tagad ir bažas, ka par to cilvēki ir aizmirsuši.
Piemiņas vietas memoriāla autore, māksliniece Arta Goldberga Latvijas Radio stāstīja, ka traģēdijas dienā viņa pati bija smagi slima, dzīvoja māja un viņai bija pārmaiņu periods dzīvē. „Atceros, ka neatgāju no televīzijas ekrāna, ļoti pārdzīvoju notikušo, tam nevajadzēja būt,” stāstīja Goldberga.
Viņa stāstīja, ka memoriāla idejas pamatā ir atmiņas par emocijām, kas pārņēma dienā, kad notika traģēdija, un par pirmo tikšanos ar biedrības „ Zolitūde 21.11”. Viņa stāstīja, ka memoriālam izvēlēti simboliskie materiāli - stikls simbolizē trauslās cilvēku dzīves, ko var pārlauzt, un gaismas stars - kā cerība, kas paceļas debesīs, bet betons - kā raupjais spēks.
Sarunā ar LTV Goldberga atzina, ka viņai bija svarīgi, lai cilvēki šo piemiņas zīmi pieņemtu, un atklāšanas pasākumā, vērojot klātesošo sejas, tā arī notika, un par to ir gandarījums.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis Latvijas Radio pastāstīja, ka traģēdijas dienā, brīdī, kad pienāca pirmās ziņas par notikušo, viņš piedalījās tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas parlamentāriešiem. Uzzinot par notikušo, iestājās šoks, tikšanās bija pārtraukta. "Bijām netālu no Vanšu tilta, un varēja dzirdēt ātrās palīdzības mašīnu sirēnu skaņas, tu saproti, kur viņi brauc, un tas bija šoks”, stāstīja Vējonis.
Viņš piekrīt, ka notikusī traģēdija bija masu slepkavība, cilvēki ar savu bezatbildīgo rīcību var novest pie šāda rezultāta.
Divus gadus pēc traģēdijas, mēs esam mācījušies no tā, un likumdošanā ir daudz uzlabojumu, taču aizvien ne visi cilvēki sapratuši, cik atbildīgi jāveic savs darbs, mēs aizvien ikdienā sastopamies ar nekvalitatīviem būvniecības objektiem, kas apdraud cilvēkus.
Neesam līdz galam guvuši mācību, mums jābūt vēl atbildīgākiem, uzsvēra prezidents.
"Vēl pašreizējā brīdī šī bezatbildības sajūta, veicot savus darbus, bieži vien mums ir raksturīga, un tas mums ir jāpārvar,” LTV atzina Valsts prezidents Raimonds. "Tas pašam katram ir jāsaprot, ka tas viss, ko dzīvē darām, ir jādara atbildīgi," teica Vējonis, norādot, ka tikai tā var garantēt drošību ēkās un valstī kopumā.
Jautāts, kas vēl svarīgs būtu jāizdara saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, Valsts prezidents noteica, ka tagad liels darbs ir tiesībsargājošajām institūcijām saistībā ar gaidāmo tiesvedību Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. "Šis ir noziegums, noziegums pret cilvēkiem un visi vainīgie ir jāsoda. Tas, manuprāt, ir pirmais un galvenais, kas šajā situācijā ir [jāizdara]” teica Vējonis, atzīstot, ka tas nepalīdzēs bojā gājušajiem un cietušajiem, bet vainīgajiem ir jāsaņem adekvāts sods.
Tāpat, pēc Vējoņa teiktā, jāturpina pilnveidot normatīvie akti, lai katrs objekts tiktu uzbūvēts tā, lai šādas traģēdijas neatkārtotos.
"Providus" direktore Dace Akule LTV norādīja - no 21 uzdevuma, kas izvirzīti pēc Zolitūdes traģēdijas, divu gadu laikā ir izpildīti seši, bet pēdējā gada laikā – tikai divi.
"Tās ir tās lielākās un sāpīgākās lietas, kas būtu jāsakārto," teica Akule, norādot, ka vairums uzdevumu "netiek kustināti" vai arī ir procesā.
Viens no uzdevumiem ir izveidot cietušo atbalsta sistēmu, lai zinātu, kā "pieslēgt" visas atbildīgās institūcijas.
Tāpat neatrisināts ir jautājums par gadījumiem, ja šādā nelaimē tiek zaudēts cilvēks, kas attiecības nebija reģistrējis. Aptuveni puse bērnu Latvijā nākuši pasaulē nereģistrētās attiecībās. Tas nozīmē - ja šādā katastrofā zaudē vienu no ģimenes locekļiem, tad jāiet uz tiesu un jāpierāda, ka bojāgājušais ir bijis ģimenes loceklis. "Tā ir vēl viena trauma," vērtēja Akule.
Viņa atzina, ka "Providus" rakstīs konkrētus jautājumus atbildīgajām institūcijām, prasot, kur ir tie darbi – izvirzīto uzdevumu izpilde. "Tādējādi visi kopā varam elpot pakausī," teica Providus” vadītāja.
Neilgi pirms plkst.18 izskan Toma Barona-Lūķa un Martas Ritovas veltījums traģēdijā bojāgājušajiem – dziesma “Eņģeļu koris”, kas līdz šim izskanēja tikai vienu reizi – pirms diviem gadiem radio ēterā. Zolitūdes traģēdijas pieminekļa atklāšanas laikā dziesma piedzima no jauna.
Piemiņas aizlūgumā piedalījās arī Kristīne Straume. Viņa Latvijas Radio pastāstīja, ka traģēdijas dienā viņa ar ģimeni apmeklēja šo veikalu - tikai dažas minūtes pirms iegruva jumts.
Todien meita viņus steidzināja, jo gribēja noskatīties multfilmu. Viņa mudināja ātrāk nopirkt visu un nestāvēt garajās rindās. Kristīnes māja ir tikai dažu soļu attāluma no veikala, un par notikušo viņa uzzināja no satraukto tuvinieku telefona zvaniem. Viņa atzīst, ka likteni izšķīra tikai dažas minūtes un viņa jūtas pateicīga, ka viņai dota otrā iespēja turpināt dzīvot.
Ugunsdzēsējs un mācītājs Ilmārs Rubenis Latvijas Radio pastāstīja, ka tas, ko viņš redzēja, strādājot kā ugunsdzēsējs un mācītājs nākamajās dienās pēc traģēdijas, liecināja – „ Dievs bija klāt un palīdzēja gan glābējiem, gan visiem cilvēkiem, viņš nav pametis mūs, viņš ir ar mums”. Kopā ar Dievu var tikt pāri sāpēm, sacīja Rubenis.
Kluss dievkalpojums un klusi cilvēki, emocionāli sakāpinātākais moments bija, kad pirmo reizi mācītājs nosauca visu 54 bojāgājušo cilvēku vārdus. Šajā brīdī varēja izjust kopību un saliedētību, tāpat kā paša pieminekļa atklāšanas brīdī, kad daudziem klātesošajiem bija acīs asaras, no piemiņas pasākuma ziņoja LTV korespondente Anete Bērtule.
Zolitūdes traģēdijā abus vecākus zaudējušais Filips LTV atzina, ka biedrības „Zolitūde 21.11” izdotā grāmata izdevusies ļoti laba. „Pašam ļoti patika,” teica Filips, norādot, ka grāmata ir ļoti emocionāla, cilvēki tajā ilustrēti ļoti labi. "Viss perfekti izdevās."
Filips izteica pateicību gan savam onkulim, gan māsai, kuri bijuši blakus pēc traģēdijas. „Bija grūti, bet mēs kopā izturējām,” teica Filips, kurš izteica pateicību arī saviem draugiem. "Tā bija otra ģimene."
Jautāts, kā iespējams palīdzēt šādās nelaimēs cietušajiem, Filips teica, ka šādos gadījumos jāmēģina sirsnīgi parunāties ar cietušo, izprast viņu. "Ja tā var izdarīt, tad būs kolosāls efekts," teica Filips.
LTV ziņoja, ka biedrības “Zolitūde 21.11." izdotā traģēdijas upuru piemiņas grāmata "Atceries Zolitūdi" sestdien vairs nav pieejama, bet jau no pirmdienas tā biedrībā atkal būs iegūstama. Grāmatai nav cenas, to var iegūt pret ziedojumu.
Tās fragmenti apskatāmi arī Atceries.lsm.lv.
