Dienas notikumu apskats

Ministrija: Pensiju sistēmas darbību apdraud ēnu ekonomika

Dienas notikumu apskats

Grozījumi Repatriācijas likumā, lai emigrantiem signalizētu, ka viņus gaida atgriežamies

Zolitūdes tiesu atliek uz rītdienu; iespējams, ka rīt sāks skatīt lietu pēc būtības

Zolitūdes traģēdijas lietu pēc būtības varētu sākt skatīt ceturtdien

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Zolitūdes traģēdijas prāvā aktualizējušās daudzu cietušo bažas, ka turpmākās sēdes var notikt aiz slēgtām durvīm, tā liedzot sabiedrībai iespēju sekot tiesas procesa norisēm un patiesības noskaidrošanai apjomīgajā krimināllietā. Par iemeslu tam var izrādīties apsūdzētās SIA “Maxima” darba aizsardzības speciālistes Innas Šuvajevas tiesai iesniegtais lūgums nodrošināt viņai aizsardzību.

 

Arī citi prasa aizsardzību vai mainīt drošības līdzekli

Ar līdzīgu aizsardzības lūgumu pie tiesas vērsusies arī būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova. Cits apsūdzētais - būveksperts Andris Gulbis lūdz grozīt viņam noteikto drošības līdzekli – policijas uzraudzību. Arī būvinženieris Ivars Sergets ar sava advokāta starpniecību norāda, ka atzīmēšanās policijā neesot lietderīga, jo visi apsūdzētie uz tiesas sēdēm ierodas.

Drošības līdzekli grozīt lūdzis arī uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš un arhitekts Andris Kalinka. Tiesa savu lēmumu par saņemtajiem lūgumiem darīs zināmu ceturtdienas sēdē.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšana pēc būtības, iespējams, varētu sākties ceturtdien.

Sarūk apmeklētāju skaits

Zolitūdes krimināllietas trešā sēde sākās ar 20 minūšu kavēšanos, jo sanākušo bija acīmredzami mazāk, nekā iepriekš. Īrētās zāles solu rindas bija tukšas, un kopumā bija ieradušies vien vairāki desmiti cilvēku.

Mazā apmeklētība gan neliecinot par zudušu interesi vai ticību tiesas procesam, uzver aptuveni 40 cietušo pārstāve Jevgenija Tverjanoviča-Bore.

"Arvien vairāk un vairāk advokāti un juristi tiek pilnvaroti sniegt cietušajām personām juridisko palīdzību, tādēļ ar katru reizi mēs redzam vairāk juridiskās palīdzības sniedzējus. Tas viennozīmīgi nenozīmē to, ka ir zudusi cerība uz taisnīgu tiesu. Konkrēti runājot par maniem klientiem, pārsvarā visi strādā algotu darbu un tik bieži tiesas sēdes dēļ nevar apmeklēt, vai mācās, studē," saka Tverjanoviča-Bore.

Kā sagaidīts, tiesa sākumā skatīja otrdien iesniegtos cietušo advokāta Alda Gobzema lūgumus, taču pats Gobzems sēdi trešdien nevarēja apmeklēt, lūdzot aizstāvību uzticēt kolēģim Armandam Smanam, kas raisīja plašas diskusijas.

Līdz ar lēmumu Smanu nepielaist tiesa tāpat nepieņēma sagatavoto kompensācijas pieteikumu. Tas gan tikšot iesniegts atkārtoti un izskatīts ceturtdien. Šādi rīkoties aicināja vairāki zvērināti advokāti, tostarp Tverjanoviča-Bore. "Viennozīmīgi jādod iespēja manam kolēģim Gobzemam iesniegt šo kompensācijas pieteikumu, kurā, kā ir norādīts, ir vairāku cietušo lūgumi [tikt] atzītiem par cietušajiem, kā arī pieteikt kompensācijas pieteikumus. Tas ir objektīvi un taisnīguma principam atbilstoši," norāda Tverjanoviča-Bore.

Tiesa ceturtdien pieņēma arī apsūdzēto lūgumus. Vairums lūdza grozīt noteikto drošības līdzekli – policijas uzraudzību, argumentējot, ka pašlaik atzīmēšanās policijas iecirknī neesot lietderīga. Šādu aicinājumu izteica virkne advokātu, viņu vidū arī Jānis Junkers, kas pārstāv Andri Kalinku. "Arī, līdzīgi kā kolēģi, pieteikšu lūgumu attiecībā uz manam klientam piemērotajiem drošības līdzekļiem, arī atlikušais drošības līdzeklis, uzturēšanās noteiktā vietā, nav saglabājams, tam nav nekāda procesuālā jēga, ņemot vērā, ka faktiski trīs dienas nedēļā mēs pavadām šajā tiesas sēžu zālē," sacīja Junkers.

Papildus „Maxima Latvija” darbiniece Inna Šuvajeva, kuras lūgums uz tiesas sēdēm neierasties, otrdien noraidīts, trešdien lūdza sev nodrošināt procesuālo aizsardzību. Par šo un citiem iepriekš minētajiem jautājumiem tiesa lēmumu paziņos ceturtdien.

Lietu pēc būtības cer skatīt ceturtdien

Iespējams, ka tad arī beigsies procesuālās darbības un varēs uzsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, saka viens no prokuroriem Agris Skradailis. "Ziniet, man tāds cerību stariņš pastāvēja šodien, ka uz dienas beigām tomēr mēs varētu ķerties pie apsūdzības nolasīšanas. Tagad šī cerība man paliek uz rītdienu. Iespējams, ja negadīsies kādi citi ekstremāli apstākļi, kas varētu liegt izpildīt šo darbību, tad tas jau būs liels panākums uz priekšu," teica Skradailis.

Gadījumā, ja Innai Šuvajevai noteiks procesuālo aizsardzību, tiesas sēdes varētu pasludināt par slēgtām, un pret to otrdien protestēja vairāki desmiti cietušo.

Jau otrdienas, 1.marta, sēdē pēcpusdienā cietušo sēdvietas bija manāmi tukšas, jo lietu pēc būtības vēl neskatīja. Turklāt, kā bija pārliecināts viens no cietušo aizstāvjiem Aldis Gobzems, lietu pēc būtības labākajā gadījumā sāks skatīt aprīļa sākumā.

Jau ziņots - Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētās personas, kurām, iespējams, izteikti slepkavības draudi, lūdza tiesai procesuālo aizsardzību.

Latvijas Televīzijas rīcībā nonākusi informācija par Valsts policijas sāktu izmeklēšanu, kurā tiek pārbaudīti pret SIA "Maxima Latvija" darba aizsardzības speciālisti Innu Šuvajevu, kā arī Rīgas būvvaldes darbiniecēm Mariku Treiju un Aiju Meļņikovu vērsti slepkavības draudi. Visas trīs ir apsūdzētās Zolitūdes traģēdijas lietā.

Informāciju par slepkavības draudiem trīs Zolitūdes traģēdijā apsūdzētajām Valsts policija šobrīd nekā nekomentē. Tomēr Latvijas Televīzijai to apstiprināja vienas iesaistītās – SIA “Maxima Latvija” darba aizsardzības speciālistes Innas Šuvajevas – advokāte Jeļena Kvjatkovska.

8.decembrī notika pirmā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēde.

Zolitūdes traģēdija 2013. gada 21. novembrī laupīja 54 dzīvības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti