Panorāma

ES reakcija uz Džonsona jauno «Brexit» plānu

Panorāma

Latvijas mediju problēmas ieinteresē EBU vadību

Krimināllietas izskaņā varētu mainīties tiesas sastāvs

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskaņā varētu mainīties tiesas sastāvs

Tiesneses slimības dēļ vairākkārt atlikta Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšana. Pašā tiesvedības noslēgumā tiesas sēžu laiki tiesneses darba nespējas dēļ pārcelti jau sešas reizes. Tiesneša ilgstošas slimošanas gadījumā tiesvedību tās noslēgumā varētu pārņemt rezerves tiesnesis. Taču, to darot, pati tiesa saredz vairākus riskus.

ĪSUMĀ:

  • Zolitūdes krimināllietu tās lielā apjoma un sarežģītības dēļ skata trīs tiesneši; nedēļā ir trīs tiesas sēdes.
  • Lietas iztiesāšana nenotiek kopš septembra vidus; šajā laikā tiesas sēžu datumi pārcelti vairākkārt.
  • Ņemot vērā vienas tiesneses veselības stāvokli, nav pārliecības, ka nākamā tiesas sēde notiks.
  • Tiesas sēdēs piedalās arī rezerves tiesnesis, kuram cita tiesneša ilgstošā prombūtnē lieta būtu jāpārņem.
  • Tiesas vadītāja norāda: ja darba nespēja turpināsies ilgstoši, tikšot pieņemts attiecīgs lēmums.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietu tiesa sāka skatīt 2015. gada decembrī. Patlaban tiesvedība tuvojas tās noslēgumam, notiek tiesas debates, pēc tām sekos sprieduma sagatavošana. Zolitūdes krimināllietu tās lielā apjoma un sarežģītības dēļ skata trīs tiesneši. Grafiks ir saspringts – trīs tiesas sēdes nedēļā.

Tiesas sēžu zāle, kurā skata valstī apjomīgāko un sarežģītāko krimināllietu, otrdien, 1. oktobrī, ir slēgta. Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšana nenotiek kopš septembra vidus un šajā laikā tiesas sēžu datumi pārcelti jau vairākkārt.

Nākamais tiesas sēdes datums nozīmēts pēc divām nedēļām, taču, ņemot vērā tiesneses veselības stāvokli, nav pārliecības, ka arī tad tiesas sēde varētu notikt. Sēdēs visus šos gadus piedalās arī rezerves tiesnesis, kuram kāda cita tiesneša ilgstošā prombūtnē lieta būtu jāpārņem, lai tiesa nekavētos.

"Ja būtu viens tiesnesis, tad viņa darba nespējas dēļ vispār ilgi šis process varētu apstāties," sacīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnesis Erlens Ernstsons, norādot, ka, pirms tiesnese ņēmusi slimības lapu, esot pārrunāta iespēja konkrēto tiesnesi nomainīt ar rezerves tiesnesi.

Tomēr tam esot vairāki riski. Gan sabiedrības neizpratne, kādēļ īsi pirms sprieduma sagatavošanas mainās tiesas sastāvs un vai tas varētu ietekmēt iznākumu. Tāpat ir risks, ka, ilgstoši saslimstot kādam no atlikušajiem tiesnešiem, lietu nemaz nevarētu turpināt un to nāktos nodot citiem, un sākt no paša sākuma.

"Neviens lēmums, kas ir sasteigts, nebūtu vēlams nevienā lietā. Arī šajā lietā. Ja medicīniski apstiprināsies, ka darba nespēja turpināsies ilgstoši, tad sadarbībā ar tiesas sastāvu, izvērtējot visus "par" un "pret", tiks pieņemts attiecīgs lēmums.

Sabiedrības interese, protams, ir liela. Jebkurā krimināllietā procesam ir jāvirzās uz priekšu un nav attaisnojama nekāda kavēšanās," sacīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa.

Spriedumu gaida visi. Gan valsts apsūdzība, gan apsūdzētie, kuru slimības dēļ tiesas sēdes kavētas salīdzinoši maz. Un galu galā cietušie un viņu tuvinieki. Daļa, gaidot tiesas iznākumu, devušies mūžībā. "Nekādā gadījumā apzinātas vilcināšanās šobrīd nav," pauda Buliņa.

Tāpat no visiem Zolitūdes lietas tiesnešiem vienīgi darba nespējā esošajai tiesnesei ir liela pieredze krimināllietu iztiesāšanā. Pārējais tiesas sastāvs specializējies pamatā civillietu izskatīšanā. Lēmumu par tiesas sastāva maiņu, visticamāk, nāksies pieņemt, taču sarežģītās lietas iznākumu tas neietekmēšot. "Ja šāds lēmums tiks pieņemts, tad lieta tiks iztiesāta tikpat veiksmīgi kā līdz šim. Jaunā tiesas sastāvā," teica Ernstsons.

KONTEKSTS:

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. 

Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada 8. decembrī. Sākotnēji tiesā skatīja procesuālus jautājumus, bet pēc vairākiem mēnešiem sāka cietušo un liecinieku nopratināšanu. 2018. gada 31. oktobrī tiesa beidza uzklausīt pēdējo divu apsūdzēto liecības. 

Savukārt 2019. gada aprīlī tpabeigta tiesas izmeklēšana, kuras laikā notikušas 160 tiesas sēdes, uzklausīti 280 cietušie, nopratināti vairāk nekā 150 liecinieki, eksperti un deviņi apsūdzētie. Visi apsūdzētie noliedz savu vainu.

Šā gada 26. jūnijā prokuratūra apsūdzētajiem lūdza piemērot maksimālos sodus. Būvniecībā iesaistītajiem lūdz piemērot septiņu ar pusi gadu ilgu cietumsodu un liegumu piecus gadus pildīt ar būvniecību saistītus amatu pienākumus. Pārējiem apsūdzētajiem prokurori lūguši piemērot piecu gadu ilgu cietumsodu arī ar liegumu piecus gadus pildīt ar apsūdzību saistītos darba pienākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti