Attiecībā uz sākotnēji apsūdzētajām personām otrās instances tiesa lēma:
- Būvinženieri Ivaru Sergetu tiesa atzīst par vainīgu, sodot ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem un 6 mēnešiem, liedzot ieņemt amatu uz pieciem gadiem un piedzenot kaitējuma kompensācijas (1. instances tiesa bija atzinusi par vainīgu un noteica brīvības atņemšanu uz 6 gadiem).
- Arhitektu Andri Kalinku tiesa attaisno (1. instances tiesa bija attaisnojusi).
- Būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu tiesa attaisno (1. instances tiesa bija attaisnojusi).
- Veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi tiesa attaisno (1. instances tiesa bija attaisnojusi).
- Uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu tiesa attaisno (1. instances tiesa bija attaisnojusi).
- Būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu tiesa attaisno (1. instances tiesa bija attaisnojusi).
- SIA "Maxima Latvija" darbinieci Innu Šuvajevu tiesa attaisno (1. instances tiesa bija attaisnojusi).
- Bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi tiesa attaisno (1. instances tiesa bija attaisnojusi).
Izbeigta apelācijas tiesvedība pret Rīgas būvvaldes bijušo darbinieci Mariku Treiju. Biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja Regīna Ločmele ("Saskaņa") Latvijas Radio atklāja, ka tiesvedības laikā ir miruši 12 cietušie, kā arī viena no apsūdzētajām personām – Marika Treija, kura pirmās instances tiesā tika attaisnota.
Tiesa arī lēma izbeigt krimināllietu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajām personām – arhitektu firmai "Kubs", būvkompānijai "Re&Re", SIA "CM Consulting" un "Maxima Latvija".
Pilnais spriedums būs pieejamas 7. februārī, un to būs iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas vadošā tiesnese Iveta Vīgante LTV skaidroja, ka atbilstīgi traģēdijas laikā spēkā esošajām likuma prasībām novērst jumta sabrukumu, pamanot nesamērīgās jumta kopņu slodzes, varēja tikai un vienīgi Sergets.
"Pēc pirmās tiesas instances sprieduma ļoti bieži ir izskanējis jautājums, kā tā var būt, ka šajā lietā ir vainīga tikai viena persona. Uz šo jautājumu var atbildēt pavisam īsi.
Faktiski Sergets ir vienīgā persona, kurai tā laika normatīvais regulējums uzlika šādu pienākumu, un tālāk iestājās viņa atbildība.
Pārējām personām šāds pienākums nebija uzlikts. Neveicot šo pārrēķinu, to nebija iespējams konstatēt," skaidroja tiesnese.
Norāde prokuroriem un pirmās instances tiesai
Tiesa arī pieņēmusi četrus blakuslēmumus.
Vienā no tiem tiesa norādīja virsprokuroram uz nesamērīgu lietisko pierādījumu apjomu, kas bija iesniegti 59 kastēs un no kuriem lielākā daļa netika izmantoti. Šī iemesla dēļ bija apgrūtināta un paildzināta lietas izskatīšana tiesā.
Otrkārt, tiesa norādījusi prokuroram uz nepieciešamību lemt par kriminālprocesa sākšanu saistībā ar iespējamo dokumentu viltošanu, kas saistīta ar sabrukušā veikala metāla konstrukciju detalizācijas rasējumiem. Šādas ziņas bija iegūtas, iztiesāšanas laikā nopratinot lieciniekus.
Jāatgādina, ka saistībā ar dokumentu viltošanu jau pirms vairākiem gadiem naudas sods bija piemērots SIA "Vikom Industry" apakšuzņēmējam, bet pirmās instances tiesa saskatīja pamatu kriminālprocesa sākšanai pret bijušajiem "Vikom Industry" darbiniekiem.
Treškārt, vēl viens blakuslēmums skar advokātu, kas tiesā pieprasīja kompensāciju noteikšanu cietušā labā, kurš uz to brīdi bija miris.
Tāpat tiesneši norādījuši uz pirmās instances tiesas pārkāpumu, tās spriedumā neatspoguļojot un neizvērtējot visus iesniegtos pierādījumus, galvenokārt nav pienācīgi atspoguļotas liecības, un atsevišķi pierādījumi, kas izmantoti sprieduma pamatošanai, nav pārbaudīti tiesas sēdē.
"Pirmās instances tiesa izmantoja spriedumā tiesas sēdē nepārbaudītus pierādījumus. Otrkārt, nepienācīgi tika atspoguļoti visi iesniegtie pierādījumi, galvenokārt liecinieku liecības," skaidroja tiesnese Vīgante.
Pēc lietas dalībnieku teiktā, blakuslēmums par pirmās tiesas instances darbu ir viņu praksē vēl nepieredzēts gadījums.
KONTEKSTS:
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.
Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Sergets un daļa cietušo spriedumu pārsūdzēja, kā arī apelācijas protestu iesnieguši prokurori.
