Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUDG) majoram Vitālijam Zaharovam ir arī otra profesija - ārsts. Zolitūdes traģēdijā viņš bija atbildīgs par saziņu starp cietušajiem sagruvuma zonā un ātrās palīdzības darbiniekiem. Ārstiem ir aizliegts ieiet bīstamos objektos. Zolitūdē mediķu brigādes gaidīja pie sagruvušā veikala, kamēr glābēji iznesīs ievainotos.
Vitālijs bija vienīgais, kurš varēja sniegt medicīnisko palīdzību drupās iespiestajiem: “Pēc nepieciešamības ātrā palīdzība izsniedza man pretsāpju līdzekļus, kuri bija veiksmīgi ievadīti cietušajiem, kurus nevarēja uzreiz un ātri evakuēt no bīstamās zonas.”
Cenšoties piekļūt kolēģim, kuru bija apracis otrais jumta iegruvums, Zaharovs pats guva traumu. “Es iekritu spraugā starp dzelzsbetona paneļiem, un virsū man uzkrita nošķelta dzelzsbetona daļas un zaļā dārza elementi,” atceras glābējs. Sasistā mugura sāpējusi, taču Vitālijs nepievērsa uzmanību un turpināja glābšanas darbus. Nākamajā dienā vērsās pie ģimenes ārsta un ārstējās ambulatoriski.
Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs ir atzinis, ka majors guvis vidēji smagus miesas bojājumus - mugurkaula jostas daļas skriemeļa kompresijas lūzumu. Tomēr prokuratūra ir atteikusies Zaharovu atzīt par cietušo Zolitūdes kriminālprocesā. “Prokuratūra uzskata par noziedzīgu nodarījumu tikai pirmo un otro nogruvumu. Tas, kas notika ... līdz trešajam nogruvumam, to prokuratūra pavisam neredz. Viņi uzskata, ka nav tieša noziedzīga nodarījuma. Tā kā uzsāku darbu pēc otrā nogruvuma, prokuratūra uzskata, ka uz manu personu tiešs noziedzīgs nodarījums nav konstatēts, un man nav cietušās personas statusa.”
Prokuratūras atbildē Zaharovam skaidro, kāpēc lūgums atzīt viņu par cietušo noraidāms: “Nav iegūti pierādījumi, ka miesas bojājumi nodarīti celtniecības normu un noteikumu, tas ir, apsūdzēto personu darbības vai bezdarbības rezultātā. Miesas bojājumi nav radušies tieši noziedzīga nodarījuma rezultātā, bet gan novēršot jau notikuša noziedzīga nodarījuma iestājušās sekas. (..) Lietā nepastāv šaubas, ka viņš ir cietis, bet tas noticis, pildot profesionālos pienākumus, nevis tieši noziedzīga nodarījuma rezultātā.”
Tam gan nepiekrīt advokāts Modris Vitkovskis: “Pie vienādiem apstākļiem šos miesas bojājumus ir guvuši vairāki glābēji, tostarp Vitālijs Zaharovs. Pārējiem glābējiem par miesas bojājumu gūšanu ir atzītas brūkošās konstrukcijas, kuras sabrukušas noziedzīga nodarījuma - nolaidības rezultātā. Taču par tām pašām ēkas būvkonstrukcijām, kas uzkrita Vitālijam Zaharovam, ir atzīta nevis nolaidība ēkas projektēšanā un būvniecībā, bet gan paša Vitālija Zaharova rīcība.”
Kā uzsver Vitālijs, prokuratūras argumentācija nav motivēta un nav saprotama. Arī viņa kolēģi traumas guva, pildot profesionālos pienākumus. Nav saprotams, kāpēc novilkta robežlīnija līdz otrajam nogruvumam, lai gan bija arī trešais nogruvums 23. novembrī un apdraudējuma riski pastāvēja līdz pat glābšanas darbu beigām 25.novembrī. “Glābšanas darbu laikā profesionāli riski visiem ugunsdzēsējiem glābējiem bija pilnīgi vienādi, un traumas iegūšanas mehānisms – būvkonstrukcijas - pilnīgi vienāds ar pārējiem ugunsdzēsējiem glābējiem. Manuprāt, manā lietā nebija piemērots vienlīdzības princips, kas prokuratūrai jāizmanto.”
Ģenerālprokuratūrā atteicās “Panorāmai” sniegt plašāku skaidrojumu, norādot, ka viss jau pateikts atbildē Zaharovam. Advokāts nolēmis lūgt kriminālprocesa virzītāju atzīt glābēju par cietušo, vai arī vērsīsies policijā ar iesniegumu sākt jaunu kriminālprocesu par viņa klientam nodarītajiem miesas bojājumiem.
