Biroja speciālisti secinājuši, ka pārkāpumi pieļauti faktiski visos ēkas būvniecības etapos, sākot ar ēkas projektēšanu un beidzot ar tās būvēšanu.
Pārbaudi lūdz ēkas īpašnieks
Sešu metru augstumā esošās betona plāksnes, katra 10 metrus gara, atrāvās no pārseguma sijas tieši virs lielveikala alkohola nodaļas. Tas notika šogad 3.jūnijā pulksten 16. Veikalā izsludināja trauksmi, un pulksten 16:25 evakuācija bija pabeigta.
"[Plāksnē] ir diagonāla plaisa [..]. Plāksne sabruka nepietiekamas izturības dēļ – tās daļa palika uz balstiem, bet daļa nobrauca lejā.
Plāksnēs bija armatūra, un, kad plāksne sakustējās, tā atbalstījās uz šo armatūru. Tāpēc plāksnes nenokrita," raidījumam "Ličnoje delo" pastāstīja BVKB Ekspertīžu nodaļas vadītājs Vadims Goremikins.
Izmeklēt notikušo biroju aicināja ēkas īpašnieks, uzņēmums "Aivii centrs".
Divi projekti, rezultāts cits
Biroja speciālistu veiktā pārbaude atklāja, ka Rīgas Būvvaldē iesniegtais ēkas projekts un projekts, kas rezultātā tika apstiprināts, būtiski atšķīrās, turklāt uzcelts vēl pavisam kas cits.
"Bija sākotnējais projekts. Bija detalizācijas projekts, bet būvēja vēl kaut kā citādāk," raidījumam "Ļičnoja delo" stāstīja Goremikins.
Problēmas atklājās arī rīģeļa konstrukcijā – sijā, uz kā balstās citi konstrukcijas nesošie elementi.
"Mezgls, kas tika nodots Būvvaldē, tādu nebija iespējams realizēt. Tāda sija, kā uzzīmēts šeit [sākotnējā projektā], specifikācijā tādas vienkārši nav [..]. Tas liecina, ka mezgls sākotnējā projektā nebija izstrādāts līdz galam," stāstīja Goremikins.
Plākšņu apskate tieši lielveikala ēkā parādīja, ka projektētāja idejas netika realizētas. "Visticamāk, [projektētājs] vienkārši domāja, ka iedos kādam kaut kādu principiālu shēmu, un [dzelzsbetona konstrukciju] ražotājrūpnīca pati izdomās, kā to realizēt," pieļāva Goremikins.
Plāksnes bez savienojumiem
Plāksnēm, kas guļ uz nesošās sijas, jābūt savstarpēji savienotām. "Realitātē šāds savienojums vispār neeksistēja. Šīs [iebrukušās] plāksnes nebija savienotas ar plāksnēm sijas otra pusē," stāstīja biroja pārstāvis.
Bet jumta izbūves laikā izlīdzinošais keramzīta slānis tika aizvietots ar keramzītbetonu, kam ir lielāks svars nekā beramajam keramzītam. To apstiprināja arī Rīgas Būvvalde, tiesa jau pēc tam, "kad tas bija izdarīts".
"Šis rasējums ir apstiprināts un parakstīts Būvvaldē, bet jau pēc tam, kad viss jau objektā bija samontēts," stāstīja Goremikins. "Tātad acīmredzot projektētājs neko nav pārrēķinājis."
Būvvalde problēmas nekonstatēja
Rīgas Būvvalde raidījumam "Ličnoja delo" rakstiski paziņoja, ka ar aprēķiniem nenodarbojas, bet tikai pārbauda pašus dokumentus, vai tie atbilst normatīvajiem aktiem.
Visi dokumenti par lielveikala ēku Saharova ielā 30 bija noformēti pareizi, apstiprināti ar projektētāju un būvinženieru parakstiem.
Uzreiz pēc Zolitūdes traģēdijas, kas notika 2013.gada 21.novembrī, Rīgas Būvvaldes speciālisti pārbaudījuši visas publiskas ēkas galvaspilsētā, arī "Prisma" ēku Pļavniekos. Speciālisti vizuāli apsekoja objektu un nekādu problēmu toreiz nekonstatēja.
Projektā iesaistītie izvairīgi
Šīs ēkas arhitektūras projektu izstrādā firma "CORE projekts", bet inženierkonstrukciju projektu –kompānija LVCT. Ģenerāluzņēmējs bija "Castor Construction". Tieši ar betona plākšņu ražošanu nodarbojās kompānija "Consolis", kas ir viena no lielākajiem dzelzsbetona konstrukciju ražotājiem Eiropā.
Šī pati kompānija ražoja arī betona pārsegumus Zolitūdes "Maxima" veikala ēkai, piebilst "Ļičnoje delo". Šo uzņēmumu pārstāvji no komentāriem atsakās vai arī iesaka vērsties pie citiem.
"CORE projekts" līdzīpašniece Ināra Miezīte raidījumam "Ļičnoja delo" paziņoja, ka viņi ir "arhitektu birojs, bet šī ir vairāk saruna ar konstruktoriem".
LVTC īpašnieks un galvenais būvinženieris Tālivaldis Vesmiņš savukārt uzsvēra: "Mēs neaprēķinājām plākšņu stiprumu. Šos aprēķinus veica kompānija "Consolis"."
BVKB savu slēdzienu par pārbaudi "Prisma" ēkā nosūtīja sertificēšanas organizācijai – Latvijas Būvinženieru savienībai, kam arī būs jālemj par konkrēto būvniecības speciālistu kompetenci. Procedūra sāksies nākamnedēļ. Līdz tās beigām organizācija nekādus komentārus nesniegs, piebilst LTV7 raidījums "Ličnoje delo".
