Dienas ziņas

Izveidots Lībiešu saieta nams

Dienas ziņas

Diskutē par piespiedu zemes nomu

Izmaksā kompensācijas arī morāli cietušo atbalstam

Zolitūdes traģēdijā morāli cietušajiem «Maxima» izmaksās 140 tūkstošus eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Vairāk nekā piecus gadus pēc veikala jumta sagrūšanas Zolitūdē, kur dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl desmitiem cilvēku cieta, biedrība „Zolitūde 21.11.”, cietušo pārstāvji un „Maxima Latvija” ir panākuši vienošanos par materiāla atbalsta sniegšanu arī morāli cietušajiem, informēja uzņēmumā.

Kopumā cietušajiem izmaksā 9 miljonus

Materiālais atbalsts morāli cietušajiem pieejams 61 personai, kura Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzītas par cietušo. Pēc panāktās vienošanās par atbalsta sniegšanas kārtību izmaksas ir veiktas lielākajai daļai morāli cietušo.

Morāli cietušo atbalstam „Maxima Latvija” novirzījusi gandrīz 140 tūkstošus eiro. “Maxima” stāsta, ka morāli cietušie saņem katrs 2000 līdz 3000 lielu kompensāciju.

Iepriekš - 2017.gadā - "Maxima"  piedāvāja fiziski cietušajiem izmaksāt  900 000 eiro, katrai personai paredzot no 5000 eiro līdz 75 000 eiro. Toreiz gan sarakstā netika iekļauti tie, kas traģēdijā guvuši nenozīmīgas traumas, morāli cietušie un vēl daži, kas dažādu iemeslu dēļ kriminālprocesā nav atzīti par cietušajiem. 

Kopumā uzņēmums cietušajiem esot izmaksājis gandrīz 9 miljonus eiro. Tiesa, tas ir daudz mazāk, nekā cietušie iepriekš prasījuši no uzņēmuma piedzīt tiesas ceļā.

Uzņēmums cer pavisam izbeigt tiesvedību par kompensāciju izmaksu. Kriminālprocesa sākumā pieteikto morālo un materiālo kompensāciju apmērs pārsniedza četrus miljardus eiro, un, vienojoties par prasību atsaukšanu, “Maxima” kompensācijās cietušajiem samaksā krietni mazāk.

Atsakās no prasības tiesā

Prognozējams, ka tiesā atkal nonāks iesniegumi, kuros cietušie pavēsta, ka atsakās no pretenzijām pret SIA “Maxima Latvija”. Tā vietā daudzi izvēlas pieņemt materiālo atbalstu.

Viņu vidū arī Viktors Dobrovoļskis, kurš tovakar uz “Maxima” devās pēc kečupa un tējas. Līdzi ņēma abus – tolaik desmit un divpadsmit gadus vecos dēlus. Dodoties pie kasēm, dzirdējuši skaļu blīkšķi. Tam sekojis pirmais nogruvums. Pazuda gaisma. Lai gan Dobrovoļsku ģimenei izdevās tikt cauri sveikā, bez smagām fiziskām traumām, emocionāli nācies pārdzīvot šoku un ciešanas, līdzcilvēku nāves un izmisuma pilnus saucienus “palīgā”.

Vienošanos ar “Maxima” viņi noslēdza, un tas nozīmē, ka atsakās uzturēt prasības pieteikumu tiesā par summu 15 000 eiro.

“Ir pagājuši daudzi gadi, un mēs vairs, godīgi sakot, nerēķinājāmies, ka vispār ko saņemsim.

Tiesas process ir ievilcies. Kad tas beigsies? Tas nav zināms. Bērni aug. Nolēmām, lai labāk zīle rokā, nekā mednis kokā,” saka Zolitūdes traģēdijā morāli cietušais Viktors Dobrovoļskis. Baidoties pārkāpt vienošanās noteikumus, viņš nesaka, cik daudz saņēmuši. Piebilst vien, ka mazāk nekā prasīts pirms tam.

Izvēlēties pieņemt vai nepieņemt naudas atbalstu esot katra paša ziņā. Kā Latvijas Televīzijai uzsver vairākus desmitus cietušo pārstāvošā advokāte Jevgēnija Tverjanoviča-Bore, cilvēki vēlas dzīvot šodien, nevis gaidīt lietas iznākumu kaut kad nākotnē.

“Maxima Latvija” gan nezinot, cik daudz cietušo aizvien uztur savus prasības pieteikumus. Arī tiesai šo skaitļu apkopošana prasot laiku.

"Maxima": Pildām solījumu

„Pildot savu solījumu un apņemšanos, esam nodrošinājuši finansiālā atbalsta pieejamību visiem traģēdijā cietušajiem. Kā uzņēmums esam morāli atbildīgi par saviem darbiniekiem un klientiem, kuri traģēdijas brīdī atradās veikalā,” paziņojumā medijiem norādīja „Maxima Latvija” vadītājs Andris Vilcmeiers.

“Mēs uzņemamies morālo atbildību. Attiecīgi viss, kas attiecas uz juridisko atbildību, tas viss ir tiesas kompetencē. Mēs to respektēsim,” pauda SIA “Maxima Latvija” pārstāvis Jānis Beseris.

Biedrības „Zolitūde 21.11.” vadītāja Regīna Ločmele – Luņova (“Saskaņa”) uzskata, ka tādējādi uzņēmums ir izpildījis solīto par materiāla atbalsta sniegšanu visiem traģēdijā cietušajiem: “Šis ir nozīmīgs solis un kalpo kā piemērs uzņēmuma atbildīgai rīcībai cietušo priekšā.”

KONTEKSTS:

2013. gadā, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Viņi bija devušies savas ikdienas gaitās, viņi, kā jau daudzreiz iepriekš, vienkārši iegriezās veikalā, no kura vairs nekad nepārnāca. Traģēdijā dzīvību zaudēja arī trīs glābēji, kas pirmie metās sabrukušajā veikalā palīdzēt izdzīvojušajiem.

Traģēdijas krimināllietas tiesvedība ilgst jau vairākus gadus. Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu kopumā deviņiem cilvēkiem. Pieciem no viņiem prokuratūra izvirzījusi apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Šīs apsūdzības uzrādītas būvinženierim Ivaram Sergetam, ēkas projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, lielveikala projekta autoram arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti