Zolitūdes traģēdija izgaismo nereģistrēto attiecību problēmu, bet rīcības vietā – klusums

Zolitūdes traģēdija plaši izgaismoja daudzas problēmas, un viena no tām ir nereģistrētās attiecībās dzīvojošu cilvēku tiesību atzīšana. Zaudējot traģēdijā otru pusi, šiem cilvēkiem nepienācās ne valsts atbalsts, ne pabalsti. Par šo jautājumu medijos runāts vairākkārt un par to biedrība „Zolitūde 22.11” informējusi arī valdības vadītāju un iestādes, tomēr rīcības vietā sekojis klusums.

 

Šobrīd vienīgais ceļš, kā pierādīt kopdzīves faktu, ir tiesa.  Kā rāda Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā glābēja Edgara Reinfelda dzīvesbiedres civillieta, ceļš nav viegls un process var ieilgt.

Lai tiesā pierādītu faktiskās civillaulības faktu, ir jābūt gatavam sāpīgam procesam. Par to liecina Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā glābēja Edgara Reinfelda dzīvesbiedres Ivetas Vorzas lieta. Atklātajā tiesas sēdē jautājums „Kas jums ir zināms par Ivetas un  Edgara kopdzīvi?” tika uzdots lieciniekiem - abu draugiem, kolēģiem un radiem. Tad viens pēc otra viņi atklāja, piemēram, no kurienes un kurp pārveda mantas, kad pāris sāka kopā dzīvot, ko viņi draugiem bija stāstījuši par nākotnes sapņiem un kā viņi paziņoja par saderināšanos.

Tiesas sēde notika 21.oktobrī, tieši 11 mēnešus pēc Edgara traģiskās bojāejas, glābjot cilvēkus sagruvušā „Maxima” veikala drupās.

Pēc divām nedēļām sekoja saīsinātais tiesas nolēmums. Tiesnese Inese Ušakova pavēstīja, ka atklātā tiesas sēdē ir izskatīta civillieta Ivetas Vorzas pieteikumā par juridiskā fakta konstatēšanu ar ieinteresētām personām - Iekšlietu ministriju, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Austrīti Žarikovu, un nosprieda – „Ivetas Vorzas pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu noraidīt”.

Tiesas sēdei beidzoties, kameras, mikrofoni un diktofoni uzreiz pavērsās pret pieteicēju - Ivetu.

Ivetas seja liecināja vairāk nekā vārdi. Iveta nekomentēja spriedumu un arī nezināja, vai to pārsūdzēs. Iepriekš viņa Latvijas Radio atzina, ka ceļš līdz tiesai arī nebija rozēm kaisīts, bet viņa tiesājās.

Tā, lai tomēr pierādītu, ka ir iespējams Latvijā pierādīt  līdztiesību arī ģimenēm, kuras dzīvo civillaulībā. Es zinu, ka Latvijā ir ļoti daudzas tādas ģimenes," stāstīja Iveta Vorza.

Ar ugunsdzēsēju, vada komandieri Edgaru Iveta kopā bija četrus gadus un aptuveni trīs no tiem kopā dzīvoja. Par laulībām abi bija runājuši.

„Nē, viņš negribēja formāli, viņš gribēja, lai tas ir skaisti. Precas taču vienreiz dzīvē, vismaz visi taču tā domā, ka tā ir. Tā viņš arī gribēja,” atcerējās Iveta.

Liktenīgajā 21.novembrī par Edgara nāvi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pavēstīja tieši Ivetai. Tiesas sēdē dienests un Iekšlietu ministrija atzina pāra kopdzīves pastāvēšanu, taču norādīja, ka neuzskata, ka tas pielīdzināms laulībai. Abas iestādes tiesā bija tā dēvētās ieinteresētās personas. Ja tiesas lēmums Ivetai būtu labvēlīgs, visticamāk, arī uz viņu būtu attiecināma vienreizēja pabalsta piešķiršana dzīvesbiedra - amatpersonas nāves gadījumā. To piešķir valdība no valsts budžeta - aptuveni 100 000 eiro - un sadala tā dēvētajiem neatraidāmajiem mantiniekiem.

Tā arī notika līdzīgā lietā - pirms dažiem gadiem Jēkabpilī, darba pienākumus pildot nošautā policista dzīvesbiedres lietā. Savukārt Ivetas lietā spriedums ar tiesas argumentiem varēs iepazīties pēc divām nedēļām.

Taču ne tikai Iveta, arī vēl vairāki citi Zolitūdes traģēdijas skarti, nereģistrētās attiecībās dzīvojoši cilvēki nonāca neapskaužamā situācijā.

Pašai man noteikti nākas sastapties ar to, ka es kā faktiskā jeb, kā senāk teica, civilsieva, nevaru pretendēt uz kādu materiālu palīdzību vai vienalga uz kādu palīdzību, to var saņemt tikai mani bērni,”  atzina kāda sieviete, kura traģēdijā zaudēja dzīvesbiedru. 

Nereģistrētās attiecībās dzīvojošie nevarēja saņemt ne valsts un pašvaldības palīdzību un pabalstus, ne arī ziedoto naudu.

Lai arī Zolitūdes traģēdija spilgti izgaismoja šo problēmu, resursu centrs sievietēm „Marta” par to runā jau gadiem un arī iestādēm rosinājis risinājumus.

„Varētu Civillikumā paplašināt ģimenes definīciju, ietverot faktiskās attiecības, faktiskais dzīvesbiedrs” uzskata Iluta Lāce no centra „Marta”.

Viņa atzīst, ka, protams, par risinājumiem nepieciešama profesionāļu diskusija. Taču tāda vēl nav bijusi, tikai, kā Lāce saka - moralizējoša attieksme no valsts puses.

Mēs redzam, ka valsts nav izdarījusi visu, lai tiesiski aizsargātu šos iedzīvotājus. Mēs nu jau kuro gadu ceļam šo jautājumu, mēģinām rast risinājumu, bet diemžēl mēs atduramies pret moralizējošu attieksmi, diskriminējošu attieksmi,” saka Lāce.

Sabiedriskās politikas centrs „Providus”, kurš uzrauga, kā valdība un Saeima pilda uzdevumus un labo Zolitūdes traģēdijas laikā izgaismotās kļūdas, jautājumu, kas skar nereģistrētās attiecības, nosaucis par vienu no nepadarītajiem darbiem.  Par šīm problēmām Zolitūdes traģēdijas skartie cilvēki vairākkārt runājuši ar premjeri Laimdotu Straujumu („Vienotība”), taču rīcības vietā pagaidām valda klusums.

"Providus" direktore Dace Akule stāsta: „Mēs esam par zināšanās balstītu politiku, kas nozīmē, ka ir jāskatās arī uz faktiskajiem datiem un statistiku, kas notiek sabiedrībā, un jādomā, kā pielāgot likumdošanu, ņemot pēc iespējas vērā tās vajadzības un intereses, kas ir sabiedrībai. Šajā jautājumā mēs redzam, ka mums ir ļoti daudz bērnu, kas šādās attiecībās dzimst, un līdz ar to tā ir realitāte, un valsts piever acis, ka šādu attiecību nav, un mudina tikai nokārtot laulības kā vienīgo risinājumu šajā jautājumā.”

Tāpēc "Providus" aicina politikas veidotājus ņemt vērā reālo situāciju un veidot kvalitatīvu diskusiju par šo jautājumu.

Tomēr, kā Latvijas Radio noskaidroja Tieslietu ministrijā, šis jautājums nav ministrijas dienaskārtībā. Gan bijusī tieslietu ministre Baiba Broka no Nacionālās apvienības, gan arī viņas partijas biedrs tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš bija pret esošās kārtības mainīšanu, vien norādot, ka tā vietā esot jāstiprina laulības institūts. Kādās domās būs jaunās valdības tieslietu ministrs, pagaidām grūti spriest. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti