Līdzekļu apjoms, ko aptuveni mēneša laikā pēc Zolitūdes traģēdijas saņēma ziedot.lv, ir milzīgs – vairāk nekā 1 400 000 eiro. Atbalstu saņēmuši visi bojāgājušo tuvinieki – kopumā 107 cilvēki – un arī visi oficiāli par cietušajiem atzītie 92 cilvēki. Lielākā palīdzība, ko saņēmusi viena ģimene ir 54 000 eiro, mazākā – nepilni 6500.
Atbalsta apjoms atkarīgs no cilvēku skaita ģimenē un saņemtajiem mērķziedojumiem. "Ziedot.lv" vadītāja uzskata - kopā ar valsts, pašvaldības un citu organizāciju piešķirto cietušie vismaz finansiāli ir pietiekami atbalstīti.
Unikāls gadījums arī no valsts un pašvaldību atbalsta, jo nevienos citos gadījumos, ja jūs neesat amatpersona, kas zaudē dzīvību vai cieš, pildot darba pienākumus, nesaņem kompensāciju. Šinī gadījumā gan pašvaldība, gan valsts izmaksāja gan bojāgājušo radiniekiem kompensācijas, gan cietušajiem,” norāda portāla „ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
Materiālu atbalstu sniedzis arī Rīgas domes Labklājības departaments. „Tie varētu būt pie 800 000 eiro, kas sastāv no trim daļām. Viena daļa ir kompensācija bojāgājušo radiniekiem, otra daļa ir tiem, kas saņems vai nu I vai II grupas invaliditāti, un šobrīd šādi gadījumi jau ir. Un trešā daļa bija vienreizējs atbalsts apbedīšanai 1000 eiro apmērā uz vienu cilvēku,” norāda Rīgas domes Labklājības departamenta direktors Ervins Alksnis.
Vēl viens līdzekļu avots ir no Rīgas domes atvērtā ziedojumu konta. Šo līdzekļu izmantošanai izveidota īpaša komisija. Labklājības departamenta direktors atzīst – traģēdijas seku smagums parādās tikai tagad.
Un to mēs arī redzam, jo – ja mēs pirmajās komisijās izskatījām kādas piecas, sešas lietas, kas bija pārsvarā saistītas gan ar akūtiem veselības traucējumiem, ar veselības rēķinu apmaksu, par slimnīcu, par zālēm, tad šobrīd – pēdējās divās komisijās ir ap 16-17 lietām, kuras pārsvarā ir saistītas ar rehabilitāciju vai psiholoģisku palīdzību, lai šīs traumas sekas neatstātu ilgstošu iespaidu nākotnē,” saka Alksnis.
Valsts katra bojāgājušā glābēja ģimenei izmaksās 100 000 eiro, taču šis atbalsts vēl tās nav sasniedzis, jo kopš traģēdijas brīža formāli jāgaida gads, kura laikā var pieteikties vēl kāds radinieks.
„Maxima” kopumā cietušo atbalstam novirzījusi 2,1 miljonu eiro. No tiem 1,8 domāti bērniem, kas traģēdijā zaudēja mammu vai tēti. Līdzekļi nodoti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kas šiem bērniem līdz pilngadības sasniegšanai katru mēnesi maksās 711,44 eiro pabalstu, bet bērniem, kas zaudējuši abus vecākus – šo summu dubultā.
Ik trīs gadus pabalsts tiks palielināts par trim procentiem. Patiesībā pēc traģēdijas ziedojumus vāca ļoti daudz organizāciju. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība bojāgājušo glābēju tuviniekiem, cietušajiem glābējiem un viņu rehabilitācijai izmaksājuši ap 50 000 eiro. Rietumu banka no ziedojumiem glābēju ārstēšanai novirzījusi 24 000 eiro, kā arī atvērti ziedojumu depozīta konti vecākus zaudējušajiem bērniem.
Tur uzkrāto viņi varēs sākt izmantot pēc pilngadības sasniegšanas. Šos bērnus atbalsta arī AB.LV bankas labdarības organizācija, un līdz šim no savāktajiem 200 000 eiro apmaksātas divu jauniešu studijas augstskolā.
Pēc traģēdijas Zolitūdē, kur zem veikala „Maxima” iebrukušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti, policija sāka apjomīgu notikušā izmeklēšanu. Nepilnus divus mēnešus pēc traģiskajiem notikumiem policija atzina, ka uz ātriem rezultātiem Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā nevar cerēt. Arī novembra vidū valsts iestādes atzīst, ka izmeklēšana nebūs ātra.
Zolitūdes traģēdija kļuva arī par iemeslu premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") demisijai.
