Pērn, uzreiz pēc 21.novembrī notikušās traģēdijas, cilvēki ārpus rindas varēja saņemt sociālo un psiholoģisko palīdzību. Viena no psiholoģēm, kas palīdzēja cietušajiem, bija Natālija Beļakova. Viņa stāsta, ka vienā grupā strādāja un par piedzīvoto stāstīja gan glābēji, gan cietušie, gan upuru radinieki, gan ārsti. Grupās gan neviens nav raudājis, tomēr individuālajās sarunās gan emocijām ir dota vaļa.
Darbs psiholoģiskās palīdzības grupā ir palīdzējis cilvēkiem, viņa piebilst.
Savukārt ziedot.lv – ziedojumu vākšanas organizācijas – vadītāja Rūta Dimanta norāda, ka valsts un pašvaldības rīcība uzreiz pēc traģēdijas bija operatīva. Tiesa, nauda nedziedē. „Tas aizvainojums vēl joprojām ir. Tas ir tas, kur vajadzētu palīdzēt – kā izsāpēt un dzīvot tālāk,” viņa saka.
Tieši aizvainojumu uzsver arī Zolitūdes upuru un cietušo organizācijas vadītāja Regīna Ločmele – Luņova. Viņa uzsver, ka cilvēki alkst nevis atriebību, bet gan taisnīgumu.
Dimanta arī piebilst, ka valsts, Rīgas pašvaldības, uzņēmumu un iedzīvotāju ziedotā nauda ir vēl viens pārbaudījums daudziem cietušajiem, jo nekad agrāk neviens no tiem nav saskāries ar tik lielu naudas summu.
„Providus” pētniece Dace Akule gan norāda, ka, piemēram, Lielbritānijā cietušajiem šādos gadījumos palīdz apmaksājot konkrētus pakalpojumus, nevis vienkārši iedodot cietušajiem summu, tādējādi novēršot iespējamo situāciju, ka sniegtais pabalsts tiks izmantots nelietderīgi.
Savukārt kasieris Mārtiņš Plāsis, kurš no izdzīvojušajiem, cieta vissmagāk, relatīvi nesen ir atgriezies no Vācijas, kur mēnesi ārstējās. Viņš klāsta, ka kājas nervs atkal ir kļuvis jutīgs. Pakāpeniski atjaunojas arī ķermeņa kustības. Lai arī ārstēšanās nav galā, Mārtiņš ir optimistisks un priecīgs, sakot, ka pietiks spēks un pacietības atgūt veselību.
Rīgas domē lēš, ka ziedojumu nauda cietušo ārstēšanai un palīdzībai vēl pietiks aptuveni pusotru gadu. Ja palīdzība būs nepieciešama arī vēlāk, tā tiks sniegta.
To uzsver arī Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, norādot, ka valsts neplāno sniegt papildus palīdzību.
Pēc traģēdijas Zolitūdē, kur zem veikala „Maxima” iebrukušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti, policija sāka apjomīgu notikušā izmeklēšanu. Nepilnus divus mēnešus pēc traģiskajiem notikumiem policija atzina, ka uz ātriem rezultātiem Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā nevar cerēt. Arī novembra vidū valsts iestādes atzīst, ka izmeklēšana nebūs ātra.
Zolitūdes traģēdija kļuva arī par iemeslu premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") demisijai.
