Zolitūdes traģēdijā cietušā kasiera ārsts: Bija trīs mēnešus ilga cīņa par dzīvību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Gandrīz trīs mēnešus pēc Zolitūdes traģēdijas no slimnīcas beidzot izrakstīts pēdējais cietušais - „Maxima” kasieris Mārtiņš, kurš zem drupām bija pavadījis vairāk nekā deviņas stundas.

Mārtiņš Rīgas Austrumu slimnīcu atstāja pats uz savām kājām, un, lai gan vēl priekšā ilga rehabilitācija, viņš atzīst - beidzot vairs nejūtas kā slimnieks.

„Maxima” kasieris Mārtiņš bija pēdējais, ko 21.novembra naktī glābēji atrada dzīvu sabrukušā lielveikala drupās. Tas notika ap četriem no rīta - deviņas stundas pēc nogruvuma.

Piektdienas pēcpusdienā Mārtiņš kopā ar mammu Marutu piesardzīgā gaitā iznāk no Rīgas Austrumu slimnīcas. Kalsns, smaidīgs, ar ausaini galvā, rokas paslēptas zem sarkanās jakas. „Ļoti labi, beidzot no slimnīcas laukā, beidzot varēs atpūsties… Staigāju, visi nervi pamazām atiet, vairs nejūtos tā kā slimnieks, kas tikai gultā guļ un viss,” saka Mārtiņš.

Jaunais puisis neslēpj, ka bijis ļoti grūti. Palīdzējis līdzcilvēku atbalsts. „Pateicoties visiem šiem labajiem cilvēkiem, arī man pašam bija labāk. Ļoti vēlos pateikties viņiem par visu atbalstu. (..) Tagad brauksim mājās, atpūtīšos, un tad pa visām rehabilitācijām… Vēl ļoti ilga ārstēšanās priekšā,” atzīst Zolitūdes traģēdijā cietušais.

„Mēs no sirds gribam pateikties visiem glābējiem, kas izglāba Mārtiņu, visiem mediķiem un personālam, kas rūpējās, lai Mārtiņam būtu labi. Visiem labajiem cilvēkiem un draudzēm, kas lūdzās… Neskatoties ne uz tautību, neko. Arī klienti, kas uz veikalu gāja pie Mārtiņa iepirkties, uz Ziemassvētkiem atnāca viņu apraudzīt. Paldies visiem, kas viņu atceras un lūdzās par mums šajā grūtajā laikā!”, saka Mārtiņa mamma.

Vairāk nekā divus mēnešus Mārtiņš gulēja intensīvajā terapijā, pēc tam ārstējās Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļā. Pārcietis sešas operācijas.

Darbs vēl turpināsies, nekas nav galā. Šobrīd viņš pametis slimnīcu un dodas uz Vaivaru rehabilitācijas centru, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka tur būs nepieciešamas vēl rekonstruktīvas lietas, kas būs jādara,” neslēpj Rīgas Austrumu slimnīcas galvenais ķirurģijas speciālists Haralds Plaudis.

Viņš uzsver - Mārtiņa un citu Zolitūdes cietušo glābšana bija komandas darbs, kurā mediķi parādījuši augstu profesionalitāti.

Bija iesaistīti gan ķirurgi, gan traumatologi, mikroķirurgi, reanimatologi, nieru aizvietojošās terapijas speciālisti, rehabilitologi, man pat bail kādu nepieminēt. Tas ir milzīgs, fundamentāls darbs. Protams, tas attiecas uz šo konkrēto pacientu, bet arī uz visiem pārējiem, kas pie mums ārstējas. Tas ir tiešām…ļoti skaļi būtu teikt, bet cīņa par dzīvību trīs mēnešu garumā,” norāda Plaudis.

Lielākā daļa saziedotās naudas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem jau izmaksāta, arī pabalsts un mērķa ziedojumi Mārtiņam, stāsta „ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.

„Nākamais posms, kā sabiedrība ar „ziedot.lv” starpniecību palīdz, ir iegādājoties speciālas lietas, kas Mārtiņam vajadzīgas tālākā veseļošanās procesā. Pirmais, kas mums ir pieteikts, ir speciālie apavi. Mēs esam laimīgi par ziedotiem līdzekļiem tos iegādāties, jo tas nozīmē, ka Mārtiņš staigās,” norāda Dimanta. 

Šādu mērķa palīdzību varēs saņemt arī citi cietušie. Mārtiņš joprojām ir „Maxima” darbinieks, apliecina uzņēmuma pārstāvis Jānis Beseris. Viņš sola uzņēmuma atbalstu arī turpmāk. „Mēs no savas puses cenšamies nodrošināt visu, kas nepieciešams, sākot no ēdiena un sadzīves precēm līdz medicīnas iekārtām. Tāpat jau iepriekš tika pieņemts lēmums izmaksāt viņam pabalstu mēnešalgas apmērā, kamēr viņš atrodas slimnīcā.”

Kopumā pēc Zolitūdes traģēdijas slimnīcās palīdzību sniedza 39 cietušajiem.

Jau ziņots, ka pēc Zolitūdes traģēdijas, kad novembra nogalē, sabrūkot veikala „Maxima” ēkas jumtam, gājuši bojā 54 cilvēki, valdība pēc nevalstisko organizāciju un sabiedrības aicinājuma nolēma izveidot traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisiju. Tajā piekrita strādāt bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, sabiedrības par atklātību „Delna" vadītāja Inese Voika, pensionētā tiesnese Ināra Šteinerte un bankas „Citadele" valdes locekle Baiba Rubesa.

Taču vēl nesākot darbu, komisija izpelnījās kritiku par plānoto finansējumu 150 000 latu apmērā, un par nepamatotiem pārmetumiem organizācijai „Ziedot.lv”. Drīz pēc šiem skandāliem Kažociņš nolēma atkāpties no komisijas vadītāja amata, komisiju pameta arī Voika, un tika nolemts, ka komisija darbu nesāks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti