2011.gada 1.augusta naktī lielveikala būvlaukumā izcēlās ugunsgrēks - dega jaunbūves jumts. Nākamajā dienā par to ziņo medijos. Ugunsdzēsēji bija atbraukuši desmit minūšu laikā, un liesmas apdzēstas jau pēc stundas ceturkšņa.
Taču līdz Rīgas būvvaldei informācija par šo gadījumu nenonāca, līdz ar to izpaliek arī uzraugošās iestādes pārbaude. Neviens būvvaldei par ugunsgrēku nepasaka arī mēnesi vēlāk, kad tiek pagarināta būvatļauja, un arī, pieņemot ēku ekspluatācijā tā paša gada oktobrī, būvvalde par notikušo nezina.
"Ja mums tāda informācija būtu bijusi, skaidrs, ka mēs būtu pieprasījuši veikt ekspertīzi, skaidrs, ka būtu jāpārtrauc uz to laiku būvdarbi. Skaidrs, ka tas, acīmredzot, pasūtītājiem nebija izdevīgi, jo tiktu kavēti termiņi ar visām no tā izrietošajām sekām," teica Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Pašsaprotami, ka būtu vajadzējis noskaidrot uguns nelaimes ietekmi uz ēkas stiprību. Taču otrs aspekts – ja par ugunsgrēku, kā prasa likums, būtu paziņots būvvaldei un ja dažus mēnešus pirms ēkas pieņemšanas ekspluatācijā būtu nozīmēta degušā jumta ekspertīze, iespējams, tiktu pamanītas kļūdas konstrukcijā un – iespējams – izpaliktu traģēdija. Taču – būvvaldi neinformēja. Glābēju pienākums pēc ugunsgrēka ir informēt policiju. Tāpat ugunsgrēka aktu var izsniegt ēkas īpašniekam, ja viņš tādu pieprasa.
"Tādā situācijā, kad apakšuzņēmējs veic darbus un vai viņš paziņo vai nepaziņo savam pasūtītājam – tas ir noteikti viņu jautājums. Par citām iestādēm – tas nav Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetencē informēt visas iestādes," teica Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Andris Krots.
Par ugunsgrēku zināja pasūtītāji - “Homburg Zolitūde”, būvnieki - “Re&Re” un būvuzraugs.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka celtniecībā iesaistītie notikušo apsprieduši, paši pārbaudījuši betona konstrukciju stiprību un nolēmuši, ka viss ir kārtībā. Taču Ministru kabineta noteikumos skaidri pateikts – par ugunsgrēku būvlaukumā atbildīgā iestāde jāinformē būvuzraugam, kas šajā objektā bija Mārtiņš Draudiņš. Viņš notikušo nekomentēja, sakot: "Es nekādus komentārus nevaru sniegt."
"Re&Re" par neziņošanu rakstiskā atbildē norādīja - tas bijis nevis būvnieku, bet būvuzrauga uzdevums, un pēc viņu rīcībā esošās informācijas būvuzraugs Draudiņš to ir izdarījis. Tikmēr Vircavs atkārtoti norāda: "Būvvaldei par to paziņots netika."
Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, arī policija nav atradusi dokumentus, kas pierādītu ziņošanu.
Zīmīgi, ka mēnesi pēc negadījuma būvvalde objektu pārbaudīja, bet ugunsgrēka pēdas nepamanīja. Būvinspektore Aija Meļņikova, kas ar savu parakstu apliecināja, ka nekādi pārkāpumi nav konstatēti, šobrīd ir viena no apsūdzētajām Zolitūdes lietā.
Taču būtiski, ka arī šobrīd – ja būvinspektors par ugunsgrēku nepaziņo, būvvalde par to neuzzina. Latvijas Būvinženieru savienībā norāda, ka pirmajā reizē būvuzraugam par neziņošanu, visticamāk, izteiktu rājienu. Tikmēr būvvalde vēlētos, lai šādos gadījumos būvuzraugu uzreiz sodītu ar sertifikāta atņemšanu. Tas ļautu cerēt, ka bailes zaudēt darbu izrādītos lielākas par vēlmi slēpt būtisku informāciju.
Jau vēstīts, ka Zolitūdes traģēdijā, kas notika 2013.gada 21.novembrī, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa apjomīgo Zolitūdes traģēdijas krimināllietu sāks skatīt decembra sākumā. Lietā ir deviņi apsūdzētie. Smagākās apsūdzības ir būvinženierim Ivaram Sergetam, būvekspertam Andrim Gulbim, arhitektam Andrim Kalinkam, “RE&RE” būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam un būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam gan par būvniecības likumu un normatīvu pārkāpšanu, gan nogalināšanu aiz neuzmanības.
Prokurori secinājuši, ka traģēdiju daudzkārt varēja novērst, vismaz 30 reizes.
