Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dubulto apsaimniekošanas maksu

Tiesa gatavo spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā

Zolitūdes traģēdijā apsūdzētie arī pēdējā vārdā noliedz vainu; spriedums būs 18. februārī

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie savā pēdējā vārdā tiesai noliedza vainu visās pret viņiem izvirzītajās apsūdzībās. Tiesa spriedumu šajā lietā pasludinās šā gada 18. februārī.

ĪSUMĀ:

  • 4. februārī noslēdzās Zolitūdes krimināllietas skatīšana tiesā.
  • Pirmās instances tiesas spriedums gaidāms pēc divām nedēļām.
  • Tiesā vairums apsūdzēto izmantoja iespēju teikt savu pēdējo vārdu.
  • Vairums apsūdzēto izteica līdzjūtību cietušajiem, bet neviens savu vainu neatzīst.
  • Vairāki cietušie pauda vilšanos, ka apsūdzētie neatzīst savu vainu.
  • Prokurors: Negaidīju, ka apsūdzētie pēkšņi pēdējā vārdā varētu atzīt savu vainu.

Ar apsūdzēto pēdējo vārdu noslēdzās Zolitūdes “Maxima” krimināllietas skatīšanaAnnija Petrova

Tiesas zāle, kur norit Zolitūdes “Maxima” krimināllietas izskatīšana, otrdien, 4. februārī, bija piepildīta. Pulcējušies daudzi cietušie, un uz vietas arī visi apsūdzētie. Šajā sēdē apsūdzētie teica pēdējo vārdu. Gandrīz visi izmantoja šo iespēju. Taču ir arī tādi, kas no tās atsakās. Lielākā daļa apsūdzēto savu pēdējo vārdu nolasīja no lapām.

Vairums apsūdzēto runās izteica līdzjūtību cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem. Arī savā pēdējā vārdā neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzina un izteica neizpratni par apsūdzībām.

Vairums Latvijas Radio un LTV uzrunāto apsūdzēto runāt ierakstā nevēlējās un neatbildēja. Lai gan dažiem sagatavotās runas nolasīšana aizņēma pat pusstundu, publiski skaidrot, kāpēc apsūdzībām nepiekrīt, šodien nebija gatavs neviens.

Apsūdzētie vainu noliedz

Smagākās apsūdzības izvirzītas ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam. Viņš nepilnu pusstundu ilgajā pēdējā vārdā tiesai izteica nožēlu par traģēdiju, taču būtībā savu vainu neatzina. Sergets apgalvoja, ka viņš esot ticis maldināts no "Vikom Industry" puses par to, ka ražotās kopnes, kas bija par pamatu traģēdijai, atbilst Eiropas Savienības (ES) standartiem, bet vēlāk noskaidrojies, ka tomēr neatbilda.

Arī veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis nedaudz vairāk kā 20 minūšu ilgo runu sāka ar nožēlas izteikšanu par notikušo traģēdiju. Gulbis apgalvoja, ka apsūdzības viņam izvirzītas nepareizi – par to, kas uz viņu neattiecas. Savus pienākumus esot veicis godprātīgi un neesot vainīgs viņam izvirzītajās apsūdzībās.

Gulbja aizstāvis Dmitrijs Skačkovs norādīja, ka būvprojekta sastāvs, kuram Gulbis sniedzis atzinumu, nekad neesot ticis realizēts. Projektā izdarītas būtiskas izmaiņas, uzsver Skačkovs: „Andra Gulbja aizstāvība vēlas paust kategorisku nostāju, ka nav iespējams un nav pieņemami dzēst vienas traģēdijas sekas ar citu traģēdiju. Nevainīga cilvēka nepamatota notiesāšana – tā arī ir traģēdija.”

Arhitekta Andra Kalinkas pēdējais vārds tiesā ilga desmit minūtes, kuru laikā viņš kritizēja apsūdzību, saucot to par absurdu un neloģisku. 

Kalinka klāstīja, ka sirdsapziņa viņam esot tīra, lūdzot attaisnot. Tikmēr "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš tiesā sacīja, ka nesaprot, par ko ir apsūdzēts.

Arī sarunā ar Latvijas Radio Kumpiņš savu vainu noliedza: “Nē. Tāpēc ka es visu uzbūvēju atbilstoši projektam, atbilstoši normatīviem, un to apliecina arī eksperti. Man nav ko papildināt.”

Būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš pēdējā uzrunā pie tiesas vērsās ar sakāmo, ka bieži uzdodot sev jautājumu, vai katastrofu viņš būtu varējis pamanīt. Atbilde esot "nē". Tas noticis pēkšņi un bez jebkādām iepriekš redzamām pazīmēm, apgalvoja būvuzraugs.

Apsūdzētie, bijušie Rīgas būvvaldes darbinieki notikušajā vainoja tā brīža likumdošanu, kas skaidri nepateica, kas un kā tieši bija jādara. 

Būvvaldes darbiniece Marika Treija savā trīs minūšu ilgajā runā sacīja, ka valstī tolaik nebija sakārtota likumdošana būvniecības jomā. Proti, nebija noteikts, kā jāveic ekspertīze. Nesakārtoto likumdošanu būvniecībā piesauca arī būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Trešā lietā apsūdzētā būvvaldes darbiniece Aija Meļņikova vienīgā runāja, nelasot no lapas, raudāja un lūdza piedošanu.

Meļņikova sacīja, ka pildījusi savu darbu godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Viņa lūdz piedošanu cietušajiem – neraugoties uz to, ka pildījusi savus pienākumus, nevarēja novērst traģēdiju. Tas neesot bijis viņas spēkos.

Savukārt lietā apsūdzētā "Maxima Latvija" darbiniece Inna Šuvajeva atturējās teikt pēdējo vārdu. "Nav jau vairs ko piebilst. Viss ir pateikts. Es tā arī pateicu," LTV sacīja Šuvajeva.

Apsūdzības arī uzņēmumiem

Traģēdijā apsūdzētas arī piecas juridiskās personas. Viena no tām jau likvidēta, tāpēc piedzīt sodu nemaz nevarēs. Būvkompānija “Re&Re” lūdza no tās piespiedu līdzekļus nepiedzīt, aicināja tiesu izbeigt tiesvedību pret viņiem un piespiedu līdzekļu piedzīšanu.

Savukārt "Maxima Latvija"  vadība paziņoja, ka uzņemas morālu atbildību par notikušo traģēdiju – to vienmēr atcerēsies un pieminēs tajā bojāgājušos. “Maxima” cietušo atbalstam izmaksājusi gandrīz deviņus miljonus eiro.

""Maxima Latvija” ir uzņēmusies pilnu morālo atbildību par notikušo un iespēju robežās ir centusies palīdzēt cietušajiem," sacīja SIA “Maxima Latvija” valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Cietušie vīlušies par apsūdzēto attieksmi

Savukārt vairāki Latvijas Radio uzrunātie cietušie ir vīlušies par to, ka joprojām neviens no apsūdzētajiem sevi par vainīgu neatzīst.

Cietušie apsūdzēto runas sauc par ciniskām.

„Nu, es tā saprotu, ka vainīgo nav. Slikti jūtos. Esmu vīlusies,” sacīja kāda cietusī.

„Pastāvīgi nāku uz tiesu. Pat nevaru raksturot savus iespaidus. Laikam cinismam un tam, ka cilvēki nevar atzīt savu vainu, nav attaisnojuma. Šodien pat pieminēja bērnus. (..) Sanāca tā, ka es biju kopā ar vīru tajā veikalā. Es izdzīvoju, bet viņš nomira. Toreiz nevienu nesatrauca, kā maniem bērniem tālāk dzīvot. Es sagaidu, ka tiesa pieņems pareizu lēmumu, un cilvēki, kas kliedz, ka nav vainīgi, tomēr izcietīs sodu,” sacīja vēl kāda cietusī.

“Mūsu dzīves ir sagrautas pilnībā. Grūti pat runāt. (..) Man nav vairs cerību [uz taisnīgu iznākumu].

Es domāju, ka taisnīgs tur nevar būt iznākums, bet kaut kāds jau būs.

Viss ir tagad atkarīgs no tiesnešiem, kā viņi vērtēs visu,” sacīja bojāgājušā glābēja Viļņa Šteinīša vecāki Vilnis un Vija Šteinīši.

Zolitūdes traģēdijas lietā cietušo pārstāve Jevgenija Tverjanoviča-BoreAnnija Petrova

Vairāku cietušo pārstāve Jevgenija Tverjanoviča-Bore atzina – nav pārsteigums, ka apsūdzētie joprojām neuzskata sevi par vainīgiem, pārceļ vainu viens uz otru. „Es un cietušie ļoti ceru, ka būs taisnīgs, objektīvs tiesas spriedums, ka tiesa izvērtēs visus apstākļus, pierādījumus un būs tomēr taisnīgs spriedums, kas paredz arī notiesāt vainīgos, tos, kas tiks atzīti par vainīgiem,” sacīja advokāte.

Daudzus aizvainoja arhitekta Kalinkas teiktais, ka viņam ir ģimene, ko uzturēt, tāpēc nonākšana aiz restēm būtu netaisnīga.

“Sirds pilna, lai kaut ko pateiktu. Iekšas vārās. Knapi turam asaras,” sacīja bojāgājušā glābēja Edgara Reinfelda vecmamma Austrīte Žarikova.

“Es pat teiktu, ka tas ir nekaunīgi, skaļi teikt – dodiet man iespēju uzaudzināt bērnus. Tas izklausījās skarbi, jo mums arī ir bērni, daudzi ir kļuvuši par bāreņiem. Man bija ļoti sāpīgi to klausīties,” sacīja cietusī Tatjana Demiča, kura traģēdijā zaudēja dzīvesbiedru.

Pārmetumi arī prokuratūrai

Tikmēr daudz pārmetumu no apsūdzētajiem izskan arī prokuratūrai. Valsts apsūdzības uzturētāji pārmetumus noraida.

„Tas nebija gaidāms, ka kāds no viņiem atzītu pēkšņi tagad pēdējā vārdā savu vainu. Tas bija skaidrs.

Bet to, cik patiesi un vai nožēlo savu dalību vai savu darbību notikušajā traģēdijā, tas bija ļoti labi redzams šodien šī pēdējā vārda laikā,” sacīja prokurors Kaspars Cakuls.

Līdz šim šajā lietā kopumā aizvadītas 179 garas sēdes. Tiesas spriedumu plānots paziņot 18. februārī.

KONTEKSTS:

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. 

Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada 8. decembrī. Tiesvedība tuvojas tās noslēgumam. Pērn jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus.

Būvniecībā iesaistītie – Sergets, Gulbis, Draudiņš, Kalinka un Kumpiņš – apsūdzēti par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un nonāvēšanu aiz neuzmanības. Viņiem visiem prokuratūra lūdza piemērot 7 gadu un 6 mēnešu ilgu cietumsodu un liegumu piecus gadus pildīt ar būvniecību saistītu amatu pienākumus. Sergetam un Gulbim prasītajā cietumsodā tiktu iekļauts jau iepriekš apcietinājumā pavadītais laiks.

Trīs toreizējiem Rīgas būvvaldes darbiniekiem lūdz piemērot piecu gadu ilgu cietumsodu ar liegumu piecus gadus ieņemt darbu valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādēs. Trīs būvvaldes darbinieki – Balodis, Treija un Meļņikova – apsūdzēti par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kā rezultātā iestājušās smagas sekas.

Piecus gadus ilgs cietumsods un liegums ieņemt darba aizsardzības speciālista amatu prasīts arī SIA “Maxima Latvija” darbiniecei Šuvajevai, kuru apsūdz par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja vairāku cilvēku nāvi un vēl daudzu savainošanu.

Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.

Tāpat prokurori prasīja noteikt piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskajām personām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti