Zolitūdes traģēdijas krimināllietā trešdien, 27.aprīlī, uzklausīti kārtējie cietušie: gan fiziskās personas, gan juridiskās jeb veikali, kas īrējuši telpas konkrētajā veikalā Priedaines ielā. Šīs konkrētās nopratināšanas nepieciešamas, lai tiesa gūtu apstiprinājumu pirmstiesas laikā gūtajām apsūdzībām un pierādījumiem.
Liecināt bija aicināts arī veikala apsargs Igors Vītols, kurš 21.novembra vakarā atslēdza brīdinājuma signalizāciju. Viņa advokāte Dace Ozoliņa lūdza ļaut tiesu atkārtoti neliecināt Vītola veselības stāvokļa dēļ: “Mans klients šobrīd ārstējas un sava veselības stāvokļa dēļ uz tiesas sēdi ierasties nevar. Turpmākā ārstēšanās procesā ir grūti paredzēt to ilgumu, cik tas aizņems. Pie šādiem apstākļiem arī uz tiesas sēdi [viņš] ierasties nevar. – Vai tas nav kā saistīts ar to amatu, ko viņš ieņēma? – Tas pilnībā nav saistīts ar viņa amatu. Tas ir saistīts ar viņa veselības stāvokli.”
Tomēr tiesa lēma, ka veikala apsargam Vītolam būs jāierodas, jo viņa sniegtās liecības uzskatāmas par īpaši svarīgām.
Cietušā statusā liecināja arī uzņēmuma SIA „Maxima Latvija” pārstāvis, zvērināts advokāts Igors Sandlers. Tā kā viņš strādā vienā birojā ar advokātiem Oskaru Rodi un Jeļenu Kvjatkovsku, kas abi tiesā aizstāv „Maximu” un tās darbinieci Innu Šuvajevu, cietušo aizstāvji bažījas par iespējamu interešu konfliktu un Sandlera sniegto liecību patiesumu. Pretēji sagaidītajam neviena iesaistītā puse no Sandlera nesaņēma atbildes uz jautājumiem pēc būtības, piemēram, par darba drošības jautājumiem un atbildīgajiem veikala darbiniekiem.
Advokāts skaidro šādu situāciju: “Katram faktiski ir sava pilnvarojuma robežas, kurās viņš arī sniedz kaut kādas ziņas. Mans pilnvarojums ir tāds, ka es sniedzu ziņas tikai par kaitējuma kompensācijas apmēru, par sekām, kas ir iestājušās SIA „Maxima Latvija” nogruvuma rezultātā. Neko citu es neesmu ne pilnvarots, ne īsti kompetents darīt zināmu tiesai. Kā jūs redzējāt, arī tiesa faktiski neuzlika man par pienākumu atbildēt uz šiem aizstāvju jautājumiem.”
Sandlers liecības laikā vien uzturēja prasību par kompensāciju 1 688 276 eiro apmērā. Tik liela summa esot zaudēta, sabrūkot veikalam.
Pamatojot kompensācijas prasību, “Maximas” pārstāvis skaidrojis, ka pēc traģēdijas daudzas “Maximai” piederošās lietas pēc šķirošanas vēlāk policijas klātbūtnē esot nonākušas atkritumos. Prasības pamatojumam tikšot iesniegti dokumenti aptuveni 11 tūkstoš lappušu apmērā.
Tomēr atbilžu nesniegšana uz visiem pārējiem jautājumiem neapmierina cietušo aizstāvjus, un advokāts Aldis Gobzems uzskata, ka jāpieprasa konkrētas atbildes: “„Maxima Latvija” skaidri un gaiši pateica, ka viņiem ir ko slēpt, jo viņi nevēlas liecināt pret sevi. Pie šiem apstākļiem cietušie lūgs tiesu aicināt konkrētus „Maxima Latvija” darbiniekus, arī tā laika valdi, lai sniedz liecības tiesā.”
Iespējams, ceturtdien, 28.aprīlī, daļa tiesas sēdes varētu noritēt aiz slēgtām durvīm. Šādu vēlmi izteica cietušo aizstāvis Aldis Gobzems: “Tātad šis lūgums jau ir pieteikts un rītdien viņš tiks lemts. Tā ideja ir ļoti vienkārša. Zolitūdes traģēdijā cieta nepilngadīga persona, guva nopietnu kaitējumu veselībai. Ņemot vērā, ka rītdienas liecības skars nepilngadīgo intereses, tad tikai šī iemesla dēļ ir konkrēts lūgums pasludināt šo sadaļu, šo konkrēto liecību par slēgtu, lai nekādā veidā nekaitētu nepilngadīgajam.”
Turklāt saskaņā ar Gobzema teikto likums īpaši aizstāvot nepilngadīgas personas. Par procesa atklātību vai tiesas sēdes slēgšanu tiesneši lems ceturtdien.
Jau ziņots, ka krimināllietā, kura sākta par 54 cilvēku bojāeju un vēl vairāku desmitu cilvēku ievainošanu, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam 2013.gada 21.novembrī, arī uzņēmums "Maxima Latvija" atzīts par vienu no cietušajiem. Veikala ēkas sabrukšanas brīdī tika iznīcinātas preces, mēbeles un iekārtas, zudusi arī nauda, un kopumā aprēķinātie zaudējumi ir teju 1,7 miljoni eiro.
