Būveksperts Andris Gulbis bija tas, kurš 2009.gada beigās Ivara Sergeta sagatavoto Priedaines ielas veikala “Maxima” ēkas būvprojektu bez īpašām piezīmēm rekomendēja Rīgas būvvaldei apstiprināšanai. Tagad viņš apsūdzēts par celtniecības normu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa, un nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Atšķirībā no projekta autora, kurš savu liecību pagājušajā sēdē nolasīja sešās minūtēs, Gulbis liecināja vairāk nekā stundu. Būveksperta rakstiskā liecība aizņēma 12 lapaspuses un bija pilna atsaucēm uz dažādiem rasējumiem, dokumentiem un normatīvajiem aktiem, kā arī specifiskām un vien nozares profesionāļiem viegli saprotamām detaļām.
Liecības pamatdoma – kad Gulbis vērtēja “Maxima” projektu, ēkas jumta kopņu detalizācija vēl nebija izstrādāta un minētās konstrukcijas bija plānotas vienlaidus.
“Apsūdzībā norādītais kopnes rasējums man nekad nav ticis iesniegts ekspertīzes izdarīšanai, un es nekad to neesmu pārbaudījis kā būveksperts. Nav šaubu, ka sadalot vienlaidus metāla kopnes posmos, tiek mainīti projekta konstruktīvās daļas risinājumi. Saskaņā ar jauno regulējumu tam viennozīmīgi ir veicama jauna ekspertīze. Arī iepriekšējais regulējums neliedza uzdot šādu ekspertīzi veikt, bet lēmums par to bija jāpieņem pasūtītājam,” liecināja Gulbis.
Uz prokuroru jautājumiem Gulbis lēma neatbildēt. Arī sēdes pārtraukumā Gulbis kameras priekšā atteicās runāt
Gulbja pozīciju pauda advokāts Dmitrijs Skačkovs: “Mans klients rūpīgi un detalizēti pārbaudīja un pārrēķināja to būvprojektu, kāds viņam tika iesniegts 2009.gada novembrī. Par to projektu, kurš tika pēc tam piecas reizes grozīts un beigās realizēts, viņš nevar uzņemties nekādu atbildību, jo šo būvprojektu viņš nav redzējis, nav ekspertējis, nav pārbaudījis, un viņam arī tas nebija jādara.”
Pēc nepilniem trim tiesāšanās gadiem Zolitūdes traģēdijas krimināllietā oktobra vidū sāka uzklausīt apsūdzēto liecības. “Maxima” ēkas projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis tiesā liecības sniedz rakstiski – uz kopumā 12 lapām.
“Rakstiski – tas bija principā neizbēgami, tāpēc ka liecības satur diezgan plašu skaitlisko informāciju un vismaz vienu rasējumu. Mutiski rasējumu atstāstīt nav iespējams. Neatbildēt uz jautājumiem – mans klients jau pateica iemeslus, faktiski viņš atbildēja uz visiem jautājumiem gadu garumā. Tā kā viņa atbildes netika sadzirdētas, tad kavēt tiesas laiku jēgas nav,” sacīja Gulbja advokāts.
Savukārt prokurori vēlas dzirdēt plašākas un detalizētākas liecība.
Tieši valsts apsūdzības uzturētājam Gulbja liecībā bija veltīta asākā kritika par paviršu darbu vai pat apzinātu nepamatotas apsūdzības virzīšanu, pakļaujoties politiķu un mediju spiedienam. “Rodas iespaids, ka prokurori nav izlasījuši pašu savāktos krimināllietas materiālus pirms tos sūtīt uz tiesu vai arī apzināti virzījuši uz tiesu nepamatotu apsūdzību, noņemot no sevis atbildību un baidoties no atsevišķu plašsaziņas līdzekļu un politikāņu manipulācijām ar sabiedrības domu,” pauda Gulbis.
“Viena lieta ir sniegt liecību par viņam inkriminētajiem apstākļiem, otra lieta ir savās liecībās emocionāli izplūst un adresēt kādus pārmetumus vienai vai otrai pusei, tas neliecina par īsti pareizu aizstāvības pozīciju,” sacīja prokurors Agris Skradailis.
Iepriekš ēkas būvinženieris Ivars Sergets, kurš arī tiesā nolasīja īso rakstiski sagatavoto liecību un uz jautājumiem atbildēt atteicās, uzsvēra, ka sabrukušo konstrukciju nav izstrādājis un paraksti uz attiecīgajiem dokumentiem neesot viņa.
Nākamais liecības sniegt aicināts lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka, tomēr viņš izmantošot savas tiesības neliecināt.
KONTEKSTS:
Lai skatītu apjomīgo lietu par Zolitūdes traģēdiju, kurā zem veikala "Maxima" iegruvušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl desmitiem tika ievainoti, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015.gada 8.decembrī. Sākotnēji tiesā skatīti procesuāli jautājumi, bet pēc vairākiem mēnešiem sākta cietušo un liecinieku nopratināšana.
Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu kopumā deviņiem cilvēkiem. Pieciem no viņiem prokuratūra izvirzījusi apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Šīs apsūdzības uzrādītas būvinženierim Ivaram Sergetam, ēkas projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, lielveikala projekta autoram arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.
Iepriekš neviens no deviņiem apsūdzētajiem savu vainu neatzina.
