"Maxima Latvija" ir viens no uzņēmumiem, pret kuru uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem. Pret uzņēmumu sākts process, kurā viens no pārmetumiem ir nesamērīgi lielu darba pienākumu uzlikšana vecākajai speciālistei, kura ir viena no apsūdzētajām.
Šo sākotnēji atsevišķi sākto lietu pievienoja lielajai "Zolitūdes lietai". Pret "Maxima Latvija" sāktais process ir saistīts ar četru darbinieku nāvi un divu ievainošanu darba vietā Priedaines ielā. Uzņēmumu neapsūdz saistībā ar pārējo cilvēku nāvi lielveikalā "Maxima" 2013.gada 21.novembrī.
"Maxima Latvija" juridiskais pārstāvis, advokāts Oskars Rode, atbildot uz jautājumu, vai "Maximai" bija iespēja izglābt šos cilvēkus, raidījumam "De facto" saka: "Katram dzīvē ir kādas iespējas, bet, vai mēs šo iespēju pamanām vai nepamanām, vai mums bija jāpamana - tikai tā es varu atbildēt. Tīri teorētiski."
"Maxima Latvija" uzlikts arests vairāk nekā 40 īpašumiem - lielākoties tie ir uzņēmuma veikali. Pēc zemesgrāmatu datiem to vērtība ir ap 44 miljoniem eiro, bet vērtētāji to tirgus vērtību aplēsuši ap 80 miljoniem. "Maximas" īpašumi šobrīd ir lielākais nodrošinājums krimināllietā.
Mantas arests uzlikts arī arhitektu firmai "Kubs" piederošajām mašīnām un vienam motociklam. Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka pērn firmas ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas Latvijā ir sarukuši uz pusi - no 591 228 eiro līdz 297 171 eiro. Process pret "Kubu" uzsākts, uzskatot, ka noziegums, kurā apsūdzēts arhitekts Andris Kalinka, visticamāk, bijis firmas interesēs, piemēram, lai laikus izpildītu līguma nosacījumus un izvairītos no līgumsoda. "Ir absurdi uzskatīt, ka kāds no tā ir guvis labumu. Tas ir pilnīgi izslēgts," saka firmas "Kubs" pārstāvis, advokāts Jānis Junkers.
Līdzīga pārmetumu būtība ir Ivara Sergeta pārstāvētajai "HND grupai", kuru arhitekti nolīga ēkas konstrukciju daļai. Kad arestēja šīs firmas kontus, tajos atradās vien daži tūkstoši eiro. Tas, visticamāk, būs arī viss, ko notiesāšanas gadījumā varēs paņemt no "HND grupas", turklāt tai ir izveidojies arī liels nodokļu parāds. "Jāsaprot, ka uzņēmuma darbība šobrīd ir apstājusies. Protams, ka uzņēmuma rīcībā nekad nav bijuši tādi līdzekļi, kādas šobrīd ir civilprasības. Un tīri loģiski - ja tās apmierina, tad loģiski, ka uzņēmums to nevarēs segt," norāda uzņēmuma juridiskais pārstāvis, advokāts Artūrs Zvejsalnieks.
Pirmstiesas izmeklēšanā tiesa atteicās arestēt "CMConsulting" mantu. Šo firmu projekta attīstītājs "Homburg Zolitude" nolīga būvdarbu uzraudzīšanai, un tā darbu uzticēja Mārtiņam Draudiņam. Lietas ietvaros kompānijai pārmet nepienācīgu kontroli. Firmas "CMConsulting" gada pārskats liecina, ka pērn, gadā pēc traģēdijas, tās apgrozījums seškārt samazinājies - no 664 525 eiro 2013.gadā līdz 103 111 eiro pērn.
Tāpat kā šai firmai, arī ģenerāluzņēmēja "Re&Re" īpašumi krimināllietā nav apgrūtināti, lai gan tiesai tas tika lūgts. "Re&Re" uzskata, ka, arestējot īpašumus, viņiem būs apgrūtināta apjomīgo valsts pasūtījumu izpildīšana. Visticamāk, arī pret "Re&Re" process sākts, lai vērtētu, vai apsūdzētais firmas darbinieks nav rīkojies uzņēmuma interesēs.
"Re&Re" juridiskais pārstāvis, advokāts Uģis Grūbe raidījumam "De facto" norāda: "Jautājums no mūsu viedokļa drīzāk ir par to, vai "Re&Re", saņemot no pasūtītāja visu projekta dokumentāciju ar visiem ekspertu atzinumiem, ar būvvaldes saskaņojumiem, ar visām nepieciešamajām atļaujām, aprēķiniem, - vai bija jāķeras vēlreiz klāt un jāskatās, un jāpārrēķina pēc būtības."
Drīz pēc traģēdijas Zolitūdē Rīgas būvvalde publicēja projekta dokumentāciju. "De facto" norāda, ka tas, piemēram, ļāvis betona ražotājam "Cemex" uzzināt, ka projektā vairākās vietās, tostarp kolonnu un pārseguma elementu būvniecībai, ieprojektēts augstākas stiprības klases betons nekā tas, ko uzņēmums "Re&Re" un viņu apakšuzņēmēji firmai "Cemex" prasījuši piegādāt uz Priedaines ielu. Galu galā par daļu no piegādēm vairāk nekā 100 000 eiro vērtībā viens no apakšuzņēmējiem uzņēmumam "Cemex" nesamaksāja. Jāuzsver, ka izmantotā betona kvalitāte nav saistīta ar traģēdijas iemesliem.
Nepilnu gadu pēc traģēdijas Zolitūdē "Re&Re" reģistrēja jaunu akciju sabiedrību "RERE grupa" un uzsāka izmaiņas uzņēmumu grupas struktūrā. "Re&Re" valdes loceklis Ainārs Pauniņš tolaik "De facto" noliedza iespējamību, ka līdz ar pārmaiņām no esošās firmas paliktu vien tukša čaula.
Prokuratūra uzskata, ka tai ir pietiekami pierādījumi pret visiem pieciem uzņēmumiem. Vai var uzskatīt, ka fons visam notikušajam bijusi vēlme nopelnīt iespējami vairāk? "Naudai bija sava loma arī attiecīgajā būvniecības procesā, un tā ir neatraujama sastāvdaļa. Termiņi, nauda," raidījumam "De facto" saka "Zolitūdes lietas" kriminālvajāšanas grupas prokurors Agris Skradailis.
Šobrīd ir pamats uzskatīt, ka par uzņēmumu atbildību traģēdijā tiesā sagaidāmas visai pamatīgas cīņas, jo pagaidām tiesu prakse par juridiskajām personām piemērojamo sodu ir minimāla. Likums paredz, ka juridisku personu var sodīt ar naudas sodu līdz pat 100 000 minimālajām mēnešalgām, kas šobrīd būtu 36 miljoni eiro. Taču, ja uzņēmumam nav piedzenamu līdzekļu, tos nevar prasīt no citām saistītajām firmām vai īpašnieku personīgajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, sabrukušās ēkas būvniecības ģenerāluzņēmēja "Re&Re" īpašnieki šobrīd nav pakļauti riskam, ka varētu notikt vēršanās pret viņiem personīgi.
Sodot firmu, tai var uzlikt arī dažādus aizliegumus, piemēram, aizliegumu piedalīties valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumu konkursos pat desmit gadu garumā.
Procesi nav sākti ne pret sabrukušās ēkas pasūtītāju "Homburg Zolitude", ne apsaimniekotāju "Tineo", ne arī "Re&Re" apakšuzņēmējiem, kuri piegādāja metāla konstrukcijas. Būtisks nosacījums, lai krimināllietā sāktu procesu pret juridisku personu, jābūt arī vismaz vienam apsūdzētajam no konkrētās firmas.
Kā vēstīts, Zolitūdes jeb "Maximas" lielveikala sabrukšanas lietā apsūdzības ir izvirzītas arī četrām privātajām personām.
Vēstīts, ka Zolitūdes traģēdijā, kas notika 2013.gada 21.novembrī, dzīvības zaudēja 54 cilvēki.
