Rīgas būvvalde savulaik ar aizdomīgu steigu apstiprinājusi dažādos ar Zolitūdes „Maxima” lielveikala izbūvi saistītos plānus – tā tiesā izteicās Zolitūdes traģēdijā cietušos advokāts Aldis Gobzems. Piemēram, aptuveni 800 lappuses garais tehniskais projekts saskaņots tikai nedēļu pēc saņemšanas būvvaldē, bet 114 lappuses garais skiču projekts saskaņots jau dienu pēc saņemšanas.
„Netipiski ierastajai būvvaldes praksei, netipiski ātri un nereāli, lai izskatītu sarežģītu dokumentu skiču projektu, kas starp citu ir pieejams būvvaldes mājaslapā un visi var apskatīties, kāds viņš izskatās. Ar tehnisku specifikāciju, tehniskas specifikācijas dokuments,” sacīja Gobzems.
Advokāts lūdza tiesu vērsties ar šīm ziņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Ģenerālprokuratūrā. Tomēr domes pārstāvim iespēja atbildēt uz šo pārmetumu trešdien izpalika, jo tiesa par to vēl lēmumus nepieņēma.
Atklāts palika arī jautājums par Rīgas domes lūgumu izprasīt Valsts policijai lielveikala drupās nozīmēto ekspertīžu rezultātus, kas būs pieejami ātrākais šī gada novembrī. Cietušo puse gan uzstāja, ka ēkas sabrukšanas iemeslam nav saistības ar morālās kompensācijas lietu, tādēļ arī gaidīt šīs ekspertīzes nav pamata.
„Pats ēkas sabrukšanas fakts pats par sevi nekādu morālo kaitējumu nemaz nevar radīt. Ja tur mana klienta tuvinieki nebūtu atradušies un ēka būtu sagruvusi, maniem klientiem būtu pilnīgi maznozīmīgi, vai vainīgs ir būvnieks, projektētājs dome, vai kas cits,” norādīja Gobzems.
Šāda interpretācija gan tiesnesi Ilzei Ošiņai radīja neizpratni: „Morālā kaitējuma atlīdzināšanas pamats ir tāpēc, ka ēkā atradās cilvēki, tad, kad tur notiek būvniecība? Un ne jau tāpēc, ka ēka sabruka? Nu jūs izslēdzat to, ka visiem šiem cilvēkiem nāves cēlonis nav ēkas sabrukšana, bet vienkārša atrašanās ēkā?”
Savukārt advokāts Gobzems uzskata, ka tiesnese esot izrādījusi pret viņu subjektīvu nepatiku, tādēļ plāno pieteikt viņai noraidījumu.
Rīgas pilsētas būvvalde Gobzema izteiktos pārmetumus noraida, norādot, ka tolaik būvvaldē pastāvējusi kārtība, ka iestādes eksperti projektus izpēta un norāda uz kļūdām tajos jau pirms oficiālas iesniegšanas apstiprināšanai, lai kļūdas laicīgi varētu izlabot.
