Prokuroru ieskatā, šo piecu uzņēmumu interesēs apsūdzētie veikuši noziedzīgās darbības. Ivara Sergeta “HND grupa” un Andra Kalinkas arhitektu birojs “Kubs”, kas izstrādāja ēkas projektu, liecināt atteicās, neatzīstot savu vainu.
Šādu pašu viedokli tiesā izteica bijušā būvuzraudzības uzņēmuma “CMC Consulting” valdes loceklis.
Pavisam īsa bija būvuzņēmēja “Re&Re” liecība, valsts apsūdzību nosaucot par absurdu. Uzņēmuma pārstāvis teica, ka, pat, ja bijušais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis ko nelikumīgu, uzņēmuma interesēs nebūtu veikala sagrūšana, izraisot smagas sekas.
Garākās un daudzu cietušo gaidītākās bija SIA “Maxima Latvija” pārstāves Elīnas Stībeles liecības.
““Maxima Latvija” neatzīst tai izvirzītās apsūdzības un uzskata tās par nepamatotām. Pirmkārt, veikals Priedaines ielā 20 bija nodots ekspluatācijā, un to bija atļauts ekspluatēt otrās kārtas būvniecības laikā,” liecināja Stībele.
Uzņēmums pauda, ka uzņemas morālo atbildību par saviem darbiniekiem un klientiem, taču vainu par 54 cilvēku nāvi noliedz, nepiekrītot izvirzītajām apsūdzībām.
“Maxima” atgādināja, ka veikala darbs līdz ar jumta labiekārtošanu netika apturēts. Tiesvedības pašā sākumā, aptuveni pirms diviem gadiem, daudz iztirzātas liecinieku atmiņas par nemitīgo signalizācijas skanēšanu un to, ka nedz klienti, nedz darbinieki netika evakuēti. Signalizāciju vēlāk atslēdza, bet kasieres un zāles darbinieki savas darbavietas nepameta.
“Traģēdijas dienā veikala darbinieki rīkojās atbilstoši instrukcijās noteiktajam. (..) Atskanot ugunsdrošības signalizācijai, darbiniekiem bija nekavējoties jāpārbauda, nevis jāpamet telpas,” liecināja Stībele.
“Maxima” aizvien uzskata, ka evakuēties toreiz nebija nepieciešams, ņemot vērā, ka ugunsgrēka pazīmes netika novērotas.
Pati Stībele komentēt tiesā liecināto atteicās. Viņas un advokātu vietā veikala pozīciju žurnālistiem skaidroja preses pārstāvis.
“Es varu apliecināt, ka “Maxima Latvija” no savas puses uzņemas pilnu morālo atbildību par šo traģēdiju, jo tie bija mūsu apmeklētāji, tie bija mūsu darbinieki. Lai kā mēs gribētu, mēs nevaram pagriezt laiku atpakaļ, bet mēs varam sniegt palīdzību, ko visu šo laiku arī esam darījuši,” pauda uzņēmuma pārstāvis Jānis Beseris.
“Kas attiecas uz juridiskiem jautājumiem, tad skaidrs, ka to galu galā izlems tiesa. Taču mēs no savas puses uzņemamies morālu atbildību, jā,” viņš piebilda.
Viņš pauda, ka atbilstoši ekspertīžu rezultātiem, kas līdz šim sniegti, un ekspertu liecībām tas, ka ugunsdrošības signalizācija nostrādāja stundu pirms nogruvuma, bija tīrā sagadīšanās.
Jau divus gadus “Maxima” ar upuru ģimenēm slēdz vienošanos par 100 000 eiro izmaksu par katru bojāgājušo personu. Līdz šim to izmantojušas jau gandrīz visas ģimenes, un izmaksātā summa pārsniedz 5,2 miljonus eiro. No 2017.gada rudens līdzīgas vienošanās slēgtas arī ar desmitiem cietušo, pārsniedzot 1,2 miljonu eiro.
Arī ceturtdien tiesa saņēma vēl četru cietušo iesniegumus ar vēlmi atteikties no pieprasītās kompensācijas piedziņas no “Maxima Latvija” un uzņēmuma bijušās darbinieces, apsūdzētās Innas Šuvajevas. Tādējādi atsaukti daudzi kompensāciju pieprasījumi, kas tiesvedības sākumā pārsniedza 4,3 miljardus eiro.
Uzņēmums skaidro, ka kompensāciju izmaksa nenozīmē juridiskās atbildības uzņemšanos, tas esot brīvprātīgs žests.
Prokurori šos lūgumus, kā arī šīs dienas liecības sola izvērtēt līdz otrdienai, kad paredzēta nākamā tiesas sēde.
“SIA “Maxima Latvija” arī pirms tiesas bija paudusi savu attieksmi, sniedzot paskaidrojumus par lēmumu par piespiedu līdzekļu piemērošanu pret juridisko personu. Arī šie paskaidrojumi nebija lakoniski, viņi bija diezgan plaši. Ir nepieciešams salīdzināt,” norādīja prokurors Kaspars Cakuls.
KONTEKSTS:
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā tiesa 31.oktobrī beidza uzklausīt pēdējo divu apsūdzēto liecības. Kopumā deviņu apsūdzēto nopratināšana aizņēma divarpus nedēļas. Visi apsūdzētie turpina noliegt savu vainu.
Lai skatītu apjomīgo lietu par Zolitūdes traģēdiju, kurā zem veikala "Maxima" iegruvušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl desmitiem tika ievainoti, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015.gada 8.decembrī. Sākotnēji tiesā skatīti procesuāli jautājumi, bet pēc vairākiem mēnešiem sākta cietušo un liecinieku nopratināšana.
Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu kopumā deviņiem cilvēkiem. Pieciem no viņiem prokuratūra izvirzījusi apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Šīs apsūdzības uzrādītas būvinženierim Ivaram Sergetam, ēkas projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, lielveikala projekta autoram arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.
