Iepriekš tiesa atlikta tieši pēc Sergeta advokāta Artūra Zvejsalnieka ierosinājuma uzaicināt šos ekspertus. Zvejsalnieks šo nepieciešamību pamatoja ar faktu, ka 2014.gada februārī konstatēts - firmas “Vikom industry”, kas izgatavoja, detalizēja, montēja tās kopnes, kuras pēc tam sabruka, “visu darbību veikšanā, detalizācijā piedalījies sertificēts inženieris [Andrejs] Kuļešovs”.
Vēlāk esot izrādījies, ka “Kuļešovs pat tuvumā nav tur bijis, ka šie paraksti ir viltoti”, bet “lietā parādās Viktors Ivanovs, kurš šobrīd jau ir miris, kurš uzņēmās vainu uz sevi”. 2014.gada 14.februārī tika nozīmēta ekspertīze, lai noskaidrotu, vai tas ir vispār Ivanova rokraksts, bet, nesagaidot šo ekspertīzi, 27.februārī pieņēma priekšrakstu par sodu, iepriekš skaidroja advokāts.
Saskaņā ar dokumentiem apsūdzētā Ivara Sergeta uzņēmumam “HND grupa” bija jāizstrādā veikala ēkas lielais projekts, bet par šoreiz izšķirīgo metāla konstrukciju un kopņu detalizācijas plānu atbildīgs bijis apakšuzņēmējs “Vikom industry”. Uz šiem dokumentiem parakstus likuši gan būvinženieris Andrejs Kuļešovs, gan rasējumu autors Gastons Bērziņš, kuri abi iepriekš liecinājuši, ka viņu paraksti tikuši viltoti.
Sergeta aizstāvis lūdzis pārbaudīt arī Sergeta paraksta autentiskumu uz atsevišķiem dokumentiem, kas skar kopņu izturību. Sergets Latvijas Televīzijai noliedz, ka šos dokumentus viņš būtu parakstījis, turklāt viņa paraksts atrodams vien uz šo dokumentu kopijām. Komentārus kameras priekšā Sergets atteica.
Aizdomīgos parakstus pētīja Valsts tiesu ekspertīžu birojs, kura speciālistes šodien tiešsaistes konferences režīmā pauda, ka pat ekspertiem šeit grūti izdarīt slēdzienu.
Jautājumus viņiem uzdeva apsūdzēta būvinženiera Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks, kurš saredzēja viltojuma pazīmes daudzajos dokumentu parakstos.
Bet eksperti nav varējuši sniegt viennozīmīgu atbildi, kas tieši viltoja parakstus un cik cilvēkiem pieder paraksti zem dokumentiem.
“Kategoriskā formā nav iespējams sniegt secinājumu šo te parakstu nelielā grafiskā materiāla dēļ,” atzina Valsts tiesu ekspertīžu biroja rokrakstu eksperte Jana Almeistere.
Advokāts Artūrs Zvejsalnieks otrdien Latvijas Radio pauda, ka eksperti apliecināja, ka “Vikom Industry” sagatavotajos dokumentos viltots ne tikai Kuļešova paraksts, viltots ir arī šo rasējumu izstrādātāja paraksts, “redzams, ka šeit ir sistemātiska dokumentu viltošana notikusi” tieši “attiecībā uz sabrukušajām kopnēm”.
“Protams, man nav saprotams, kā var būt 55 paraksti, kuri vizuāli absolūti atšķirīgi, un pēkšņi ekspertam viss ir vienādi, tas ir dīvaini,” sacīja advokāts.
“Pat nespeciālists ar neapbruņotu aci var redzēt, ka tie ir pilnīgi dažādi paraksti,” pārliecināts advokāts.
“Pat ja nebūs iespējams šos cilvēkus saukt pie atbildības, jebkurā gadījumā šī patiesība ir jānoskaidro, jo nevar pilnvērtīgi izvērtēt lietu, nevar pilnvērtīgi izvērtēt iesaistīto atbildību, ja mēs šādu situāciju, kurā personas apzināti viltoja dokumentus, apzināti krāpās, neizvērtējam,” pauda advokāts.
Tikmēr apsūdzētie otrdien vēl nebija gatavi sniegt savas liecības. Daļa atzina, ka to darīt nemaz nevēlas, bet vēl daļa apsūdzēto savas piebildes sola iesniegt rakstveidā. Vienīgi apsūdzētā, bijusī “Maximas” darbiniece Inna Šuvajeva, kas atbildēja par darba drošības riskiem, bija gatava sniegt liecības otrdien, arī vien rakstveidā.
Prokurors Agris Skradalis sacīja, ka nevēlas “dot kādu savu subjektīvu vērtējumu par šo liecību sniegšanu vai nesniegšanu, lai gan, protams, savā praksē un savā pieredzē tomēr es varu spriest par to, kad apsūdzētās personas atsakās liecināt vai sniedz liecības rakstveidā, bet tas ir mans subjektīvs viedoklis”.
Jautāts, par ko tas liecina, viņš vien noteica: “ Diemžēl to es paturēšu pie sevis, es nevēlos izteikties. Šīs ir viņu tiesības.”
“Viņi ir liecinājuši, protams, pirmstiesas izmeklēšanas laikā, tomēr mēs tiesas sēdē mutvārdos pārbaudījām šos pierādījumus, un arī pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē noteikti ir nācis kaut kas klāt, ko apsūdzētie varētu izteikt savās liecībās,” skaidroja prokurors, atzīstot, ka papildu jautājumi būtu.
Nākamā tiesas sēde notiks 16. oktobrī. Tiesa lēma, ka jau nākamotrdien rakstveida liecības jāiesniedz Ivaram Sergetam un tikai pēc tam pārējiem apsūdzētajiem, secībā, sākot ar smagākajām apsūdzībām.
KONTEKSTS:
Lai skatītu apjomīgo lietu par Zolitūdes traģēdiju, kurā zem veikala "Maxima" iegruvušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl desmitiem tika ievainoti, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015.gada 8.decembrī. Sākotnēji tiesā skatīti procesuāli jautājumi, bet pēc vairākiem mēnešiem sākta cietušo un liecinieku nopratināšana.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanā viens no ekspertiem tiesā norādīja – pārslodze bija tāda, ka jumts jebkurā gadījumā būtu iegruvis.
