Maina drošības līdzekli
Kārtējā tiesas sēde sākās ar četru apsūdzēto lūgumu apmierināšanu par drošības līdzekļa grozīšanu. Tādējādi noteikts, ka turpmāk Andrim Gulbim, Ivaram Sergetam, Staņislavam Kumpiņam un Mārtiņam Draudiņam vairs nebūs divreiz nedēļā jāreģistrējas policijas iecirknī, jo drošības noteikumus viņi līdz šim nav pārkāpuši, turklāt pieteikšanās iecirknī vairs neesot lietderīga.
"Pieteikšanās policijas iecirknī kļūst par absolūti nevajadzīgu un nepamatotu ierobežojumu. Ierašanās uz tiesu faktiski ir līdzvērtīga pārbaude pienākumam divreiz nedēļā pieteikties policijas iecirknī, tāpēc šo ierobežojumu var turpmāk nepiemērot," lēmumu lasīja tiesnesis Erlens Ernstsons.
Ar šādu rezultātu apmierināti lūguma iesniedzēji. "Tas liecina par tiesas ļoti racionālu un taisnīgu attieksmi. Es ceru, ka tāda pati attieksme būs arī izspriežot lietu pēc būtības," tiesas lēmumu vērtēja apsūdzētā Andra Gulbja advokāts Dmitrijs Skačkovs.
Vienlaikus tiesa norādīja, ka apsūdzētajiem joprojām aizliegts izbraukt no valsts un apsūdzētie nedrīkst cits citam tuvoties ārpus tiesāšanas procesa. "Apsūdzētās Šuvajevas un aizstāves, zvērinātas advokātes, Kvjatkovskas lūgumu nodrošināt apsūdzētās Šuvajevas aizsardzību tiesas sēdēs noraidīt, ņemot vērā to, ka tiesas rīcībā ir saņemta ierobežotas pieejamības informācija," norādīja Ernstsons.
Līdz ar procesuālās aizsardzības nodrošināšanas noraidījumu tiesas sēdes arī turpmāk būs atklātas. Ceturtdien pieņemts arī aptuveni 70 cietušo advokāta Alda Gobzema lūgums par cietušajiem atzīt vēl divas personas un piedzīt materiālo kompensāciju. Līdz ar to beigtas procesuālās darbības un šodien uzsākta lietas skatīšana pēc būtības, prokuroriem nolasot apsūdzības pieciem apsūdzētajiem – Sergetam, Gulbim, Kalinkam, Kumpiņam un Draudiņam par celtniecības noteikumu pārkāpumiem, nonāvēšanu aiz neuzmanības. To var uzskatīt par lietas virzību uz priekšu, saka viens no prokuroriem Agris Skradailis.
"Tas priecē un vakardien teiktais ir piepildījies, esam sākuši nolasīt celtās apsūdzības. Tad arī pēc pārtraukuma tādiem pašiem raitiem soļiem dosimies uz priekšu," teica Skradailis.
Aizliedz mediju tiešraides un ierakstus
Tā kā turpmāk sagaidāma lietas dalībnieku nopratināšana, tiesa vienojās, ka šajā procesā aizliegtas mediju tiešraides un video, audio ieraksti. Saskaņā ar iztiesāšanas procedūru, liecības iepriekš nevar tapt zināmas citiem lieciniekiem.
Pret slepenību otrdien protestēja biedrība „Zolitūde 21.11.”, taču ceturtdien tās vadītāja Regīna Ločmele-Luņova pievienojās tiesas lēmumam. "Šoreiz mēs atbalstām prokuratūras lūgumu, jo tas ir saistīts ar to, ka pastāv noteikta procedūra. Ja sēde notiek tiesas zālē, tad parasti visi liecinieki gaida gaitenī. Te sanāk tā, ka, ja notiek tiešraide, tad liecinieki dzird citu liecinieku liecības un tas var pēc tam apgrūtināt apsūdzības un cietušo tiesības un atvieglot darbu apsūdzēto advokātiem," pauda Ločmele - Luņova.
Vienprātība šajā jautājumā bija arī apsūdzēto pusē, atklāj Gulbja advokāts Skačkovs. "Tas neizslēdz pilnībā mediju piedalīšanos procesā. Mūsu pusei nav pamata baidīties no mediju piedalīšanās, bet ir jārēķinās ar to, ka lietā tiks pratināti liecinieki, un 100% procesa atspoguļošana medijos var traucēt liecinieku pilnvērtīgu nopratināšanu," pauda Skačkovs.
Diskusijas ap cietušo statusu
Diskusijas gan izraisījās par to, vai meitene Sofija Tihonova ir uzskatāma par cietušo, jo viņas māte tolaik vēl grūtniecības periodā atradās veikalā un pati zaudēja sev tuvu cilvēku - māti jeb Sofijas vecmāmiņu.
Prokurors prasīja neatzīt Sofiju par cietušo, jo tobrīd viņa vēl nebija dzimusi. Cietušo advokāti uzstāja uz pretējo, sakot, ka mātes pārdzīvojumi ir ietekmējuši meitenīti, radot viņai fiziskas un morālas ciešanas. Apsūdzēto advokāti šajā jautājumā atturējās.
Tiesa tomēr nolēma, ka Sofija nav atzīstama par cietušo. Taču tā atzina, ka par cietušajiem ir saucami bojāgājušo tuvinieki - Iļja Ižiks un Arina Gutāne.
Tikmēr tiesas sēdē vairs nevarēs piedalīties cietušo advokāts Uģis Grūbe, kurš tiesas pārtraukumā guvis kādu traumu. Tiesā pat ieradās ātrās palīdzības ekipāža.
Nākamā sēde gaidāma 5.aprīlī, jo gan cietušo, gan apsūdzēto advokātiem dots laiks, lai iepazītos ar līdz šim neizsniegtiem, apjomīgiem lietas materiāliem. Nākamās sēdes mazās apmeklētības dēļ varētu norisināties Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas telpās Baložu ielā.
8.decembrī notika pirmā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēde.
Zolitūdes traģēdija 2013. gada 21. novembrī laupīja 54 dzīvības.
