Dienestam Saeimas komisijas sēdē nācās uzklausīt ne mazums kritisku komentāru gan par to, kā pieņemti lēmumi par dienestu darbu organizēšanu traģēdijas naktī un papildspēku piesaisti, gan arī par dienesta darbību kopumā.
Pārmetumi bija, piemēram, par medicīnas personāla skaita plānošanu un upuru skaita aplēsēm, izskanējis jautājums, vai mediķi nav pārvērtējuši iespējamo cietušo skaitu.
Tai pašā laikā deputāti pārmeta mediķiem, ka, iespējams, lēmums par darbu pārtraukšanu pieņemts par ātru. Valdmanis gan norādīja, ka tādai situācijai kā Zolitūdes traģēdija diez vai varētu radīt precīzi instrukcijas, kad būtu jāpārtrauc dežūras un cik daudz mediķiem būtu jābūt klāt.
“Ātrajai palīdzībai” arī pārmests, ka darbam traģēdijas vietā bija piesaistīti papildspēki no reģioniem, un deputātus uztrauca, vai tas neatstāja pašus reģionus bez pietiekama mediķu skaita. Dienesta pārstāvji gan uzsvēra, ka reģionos bija palicis pietiekams brigāžu skaits.
Jau ziņots, ka traģēdija Zolitūdē notika 2013.gada 21.novembrī, kad vakarā, cilvēkiem iepērkoties, sagruva Priedaines ielā 20 esošais „Maximas” veikals. Nelaimē dzīvību zaudēja 54 cilvēki, arī trīs glābēji, vienu vai abus vecākus zaudēja 23 bērni.
12.Saeima izveidoja traģēdijas izmeklēšanas komisiju, kas turpinās darbu līdz 2015. gada 11. novembrim, kad arī sniegs Saeimai gala ziņojumu, taču komisijai jau publiskojusi dažus secinājumus un priekšlikumus, „kuri jau uz esošo brīdi ir izkristalizējušies” - secinājumos par traģēdijas iemesliem un situāciju būvniecībā norādīts, ka būvniecības jomā valda visatļautība un bezatbildība, un pašreizējā kontroles sistēma nevis novērš riskus, bet tos rada.
