Pēc viņas teiktā, līdz šim Latvijā ir daudz darīts, lai novērstu "Moneyval" konstatētos riskus naudas atmazgāšanā, terorisma finansēšanā. Tostarp ir izveidota sistēma labākai sadarbībai starp valsts iestādēm, kā arī starp valsts iestādēm un nevalstisko sektoru. "Mēs sarunājamies. (..) Mēs vairs neslēpjamies un nejūtam savstarpēju konkurenci, jo ejam uz vienu mērķi," teica Znotiņa.
Jautāta, vai Latvija noteiktajā laikā paspēs ieviest "Moneyval" rekomendācijas un tādējādi novērsīs risku nonākt tā sauktajā pelēkajā sektorā, Znotiņa atzina, ka šādu "Ziemassvētku vēstījumu" viņa nevar teikt.
"Mēs esam tālu no tās situācijas, lai teiktu - jā. Diemžēl šobrīd tas ir 50 pret 50 rezultāts," teica Kontroles dienesta vadītāja.
Znotiņa uzsvēra, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ātri tiks izveidota jaunā valdība un no tās prioritātēm. Ilgais valdības veidošanas process satrauc ārvalstu partnerus, kuri interesējoties, kad Latvijā būs jauna valdība un kad būs zināmas tās ieceres problēmu jautājumu risināšanā. Šis jautājums ir pārrunāts ar Latvijas politiķiem, un reakcijas ir bijušas dažādas.
Dienesta vadītāja atzīmēja, ka Latvijā problēmas ir ne tikai saistībā ar nerezidentu naudas lielo īpatsvaru kopējos noguldījumos, bet arī saistībā ar lielu skaidrās naudas apriti, korupciju. Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir noteicis prioritāros darbus, kas ir jāpaveic un atbildīgās iestādes virzās uz nosprausto mērķu sasniegšanu.
KONTEKSTS:
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
"Moneyval" prezidents Daniels Telesklafs augustā uzsvēra, ka Latvijas institūcijām jau tuvākajā laikā ar darbiem jāapliecina savas spējas apkarot finanšu noziegumus. "Tas, ko mēs sagaidām īsā laika posmā, ir vairāk rezultātu. Tas nozīmē vairāk izmeklēšanas, prokurorus, kas pieceļas, sāk darīt savu darbu un noved lietas līdz tiesai. Mēs vēlamies redzēt uzraugus, kas drosmīgāk vēršas pret neatbilstošiem cilvēkiem, pret cilvēkiem, kas pārbauda likuma robežas un noziedzniekiem raida ļoti skaidru signālu, ka viņi Latvijā nav gaidīti," teica Telesklafs.
Šis nebija pirmais negatīvais vērtējums Latvijai, runājot par naudas atmazgāšanas apkarošanu. Nepietiekamu kontroli iepriekš pārmeta arī ASV. Pēc ASV Finanšu ministrijas ziņojuma gada sākumā darbību nācās beigt "ABLV Bank", kurai pārmeta naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
