Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputāti Kontroles dienesta vadītājai Ilzei Znotiņai vaicāja, kas notiks, ja pēc gada ziņojums neuzrādīs progresu. Znotiņa uzsvēra, sekas būs smagas. Piemēram, samazināsies investīciju apmērs, var tikt apgrūtināta banku darbība – kļūs ilgāki un dārgāki pārskaitījumi.
“Ja Latvija nonāks šādā pelēkā sarakstā, protams, visas politiski nozīmīgās personas ļoti cieš.
Ikviens Saeimas deputāta bērns nevarēs varbūt atvērt sev mācību vajadzībām kontus kādās ārvalstīs, ja dosies uz universitātēm mācīties. Tāpat būs sarežģījumi mums katram – varbūt nestrādās kredītkartes, varbūt vēl kādi citi nepatīkami procesi. Mēs kļūsim nabadzīgāki, un mūsu dzīve būs dārgāka,” norādīja Znotiņa.
Viņa deputātiem arī sacīja, ka dienestam jābūt centrālajai lomai finanšu noziegumu apkarošanā. Taču dienesta 20 pastāvēšanas gadu laikā tā kapacitāte nav stiprināta. Dienestam trūkst darbinieku, arī tehniskais nodrošinājums klibo. Situācijas uzlabošanai Znotiņa vērsusies Finanšu ministrijā, lūdzot šobrīd 35 cilvēku lielo štatu palielināt par 19 cilvēkiem. Atbilde bijusi pozitīva.
Arī ar likumu dienestam nav iedots pietiekami daudz ieroču. Piemēram, ja kāda banka nesadarbojas, iestrādes vienīgais rīks ir vēršanās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Znotiņa uzskata, ka nozares likums jāmaina. Tāpat dienestam esot jābūt premjera, nevis Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, kā to paredz uz valdību nosūtītais priekšlikums.
Runājot par 100 dienās paveikto, Znotiņa sacīja, daudz darba prasījuši procesi, kuros sākotnēji nav bijis plānots iesaistīties: “”ABLV Bank” ļoti sarežģītais process, manuprāt, tomēr būtu galvenokārt FKTK uzdevums, kuram tas būtu jārisina. Diemžēl vienu ceturtdaļu laika esmu strādājusi pie tā, lai mēs atrastu pareizāko risinājumu šīs kontroles nodrošināšanai.”
Tomēr tieši “ABLV Bank” likvidācijas process var būt izšķirošais, šogad un nākamgad gatavojoties “Moneyval” progresa ziņojumam. “Mēs spēsim caur šo procesu saprast,gan kādi ir patiesie mūsu noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas riski, gan kā mēs spēsim starptautiski sadarboties, gan kā FKTK spēs nodrošināt uzraudzību, gan kā Kontroles dienests spēs nodrošināt to ziņojumu pārbaudi, kas nonāks līdz mums,” sacīja Znotiņa.
Parlamentārieši bažījās, ka bankas likvidācijas procesā dienesti var saskarties ar lielu spiedienu, kas jau tagad publiskajā telpā novērojams. Znotiņa komisijas sēdē sacīja, ka dienests ir apņēmies nodrošināt maksimālu “ABLV Bank” pašlikvidācijas procesa kontroli. Pārraudzību pār šo procesu nodrošina arī FKTK un tās piesaistītie auditori.
Februārī bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. To nācās darīt pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojuma, kurā izteiktas bažas par “ABLV Bank” naudas atmazgāšanas shēmām un kukuļdošanu Latvijas amatpersonām.
KONTEKSTS:
Šopavasar ne tikai sabiedrības interesi par dienestu, bet arī politiķus pamodināja ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju paziņojums, ka Latvijas trešā lielākā banka "ABLV Bank" organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un nelegālas aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Šobrīd "ABLV Bank" tiek likvidēta. Krēslu zaudējis arī Kontroles dienesta vadītājs Viesturs Burkāns, kura vietu dienesta vadībā no šā gada 1.jūnija ieņem Znotiņa.
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 23.augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
Kontroles dienesta vadītāja iepriekš atzina, ka Latvijai gada laikā ir jāuzrāda būtisks progress naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novēršanā.
