Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta darba apjoms ir būtiski pieaudzis pēc tam, kad Krievijas sākusi karu Ukrainā. Šobrīd viens no svarīgākajiem jautājumiem ir apzināties uzdevumus finanšu sektoram, iesaldējot kontus personām, kurām piemērotas sankcijas. “Līdz šim sankciju apjoms pret vienu vai otru personu mums bijis ļoti, ļoti neliels. (..) Bet šobrīd apjoms ir milzīgs, un līdz ar to darba apjoms ir ļoti liels,” pastāstīja Znotiņa.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pieredze, kas Latvijai bijusi šajā jomā, ļauj būt labākā situācijā, lai spētu precīzi piemērot sankcijas un neļautu tās apiet. “Ir tā vēsturiskā pieredze, ka tieši caur Latviju šī nauda meklē ceļus uz Rietumiem. Šobrīd pēc lielā darba, kas ir izdarīts, varam teikt, ka mūsu valsts ir ļoti, ļoti samazinājusi to apjomu, kas varētu mūs kaut kādā veidā apdraudēt vai stimulēt šī kara notikšanu. Es varētu teikt, ka mūsu valstī šīs naudas apjoms ir ļoti neliels,” sacīja Znotiņa.
Vienlaikus viņa atzina, ka nekad nevar teikt, ka sistēma būs slēgta netīrās naudas plūsmām, taču to apjomi neesot tādi, kas radītu draudus. “Mums ir skaidra izpratne gan valsts, gan privātā sektora pusē, kas ir jādara. Ir ļoti stingri uzraudzības mehānismi. Tiesībsargājošās iestādes labi saprot, kas no tām tiek prasīts,” sacīja Znotiņa.
Aktuāla gan aizvien ir problēma ar skaidras naudas pārvadāšanu, kas ir biežāk izmantotā metode naudas atmazgāšanai. Nereti par nelikumīgas naudas “mūļiem” kļūst jaunieši.
KONTEKSTS:
Pēc 24. februārī uzsāktā Krievijas kara pret Ukrainu viens no galvenajiem instrumentiem, lai mēģinātu ietekmēt šīs valsts politiku, ir pret to ieviestās sankcijas. Šoreiz eksperti apgalvo – sankcijas ir jo īpaši spēcīgas, tomēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā karā aizvien nav apturēts.
Sankciju pirmais trieciens tika radīts Krievijas banku un finanšu sektoram – vairāku Krievijas banku atslēgšanas no starptautiskā banku saziņas rīka SWIFT un Krievijas valsts rezervju iesaldēšana. Iesaldētas arī Krievijas valūtas rezerves. Tiek domāts arī par Krievijas eksportēto energoresursu sankcionēšanu – ASV lēma liegt naftas, gāzes un ogļu importu no Krievijas, bet Eiropas Savienība plāno atkarību no Krievijas gāzes šogad samazināt par divām trešdaļām.
Pusotras nedēļas laikā pēc kara sākuma Krievija kļuvusi par visvairāk sankciju saņēmušo valsti pasaulē, un valstis turpina noteikt arvien jaunas sankcijas, bet uzņēmumi paziņo par Krievijas tirgus boikotēšanu.
