Līdz šim Latvijā bija novērots, ka lielā daudzuma valstī tika ievesta skaidrā nauda, nereti – nedeklarēti līdzekļi. FID aplēsis, ka ik gadu tie ir aptuveni 400 miljoni eiro.
Savukārt Covid-19 krīzes laikā, kad robežas daudzviet bijušas slēgtas, Latvijā apgrozījums ar skaidru naudu mazinājās.
“Līdz šim Latvijas Banka neemitēja jeb neizdeva naudu. Bija negatīva tendence. Mēs inkasējām, bet neizdeva. Turpretī blakus valstīs – Lietuvā vai Igaunijā – naudu drukāja jeb emitēja. Tagad, kad robežas tika slēgtas, pēkšņi izrādījās, ka aptuveni 400 miljoni eiro, kas agrāk tika ievesti, vairs nevarēja tikt ievesti. Mums pēkšņi parādījās šī pozitīvā vai neitrālā tendence ar skaidras naudas apriti,” pastāstīja Znotiņa.
FID pašlaik šo tendenci pēta, un dienesta priekšniece norādīja – tas nozīmē, ka vajadzēs turpināt pastiprināti kontrolēt robežas.
Tāpat FID pēdējā laikā novēroja, ka aktivizējušies “naudas mūļu” pakalpojumi. ("Mūlis'' - persona, kura pārskaita nelikumīgi iegūtu naudu starp dažādiem maksājumu kontiem, bieži vien dažādās valstīs, nopelnot par to komisijas maksu - red.).
Savukārt taujāta par aizdomīgu līdzekļu iesaldēšanu, Znotiņa pastāstīja, ka šogad tie ir jau 282 miljoni eiro, tostarp 94 miljoni eiro jūnija pirmajās dienās. Turklāt no Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes ir ziņas par vēl vairākiem simtiem miljonu eiro, kas ir arestēti, norādīja Znotiņa.
Tāpat noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienesta vadītāja saskata nepieciešamību pēc izmaiņām līdzekļu konfiscēšanas kārtībā. FID priekšniece skaidroja – ir tik liels apjoms nelegālas naudas, kas vēsturiski uzkrājās Latvijā, ka ar kriminālprocesuālām metodēm un smagnējo tiesas procesu “varbūt nav pareizi iet uz priekšu”.
“Mums ir ļoti liels apjoms konfiscējamo līdzekļu.
Un, iespējams, būs jāmaina konfiskācijas režīms, proti, jāpadara tas mazliet efektīvāks un mazāk pakļauts stingrām kriminālprocesuālām metodēm,” sacīja Znotiņa.
Viņa piebilda, ka tas ir likumdevēja jautājums.